Hrestomātisks piemērs, kā neveidot publisko un privāto partnerību
Kāda būtu sabiedrības attieksme pret līgumu starp slimnīcu un apbedīšanas kantori, kuram slimnīca būtu deleģējusi pienākumu aprūpēt pacientus, bet maksātu par mirušo apbedīšanu? Līdzīga kā pret līgumu starp Valsts policiju un fotoradaru uzstādītājiem, kuriem uzticēts kontrolēt atļautā braukšanas ātruma ievērošanu, bet samaksa par to ir daļa no sodanaudām par ātruma pārsniegšanu.
Pērn oktobrī, kad uzņēmums Vitronic Baltica sāka uzstādīt fotoradarus, Valsts policijas prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš uzsvēra, ka policijas mērķis ir samazināt negadījumu skaitu un tai «nav ne silts, ne auksts», cik naudas tiks iekasēts par pārkāpumiem, - «mēs neesam ieinteresēti nopelnīt vairāk». Taču radaru privātajiem uzstādītājiem mērķis ir tieši pretējs - nopelnīt vairāk. Martā Zivtiņš secināja, ka «process nav organizēts pareizi», policijai neesot iespēju ietekmēt radaru uzstādītājus («viņi nepakļaujas nekādai disciplīnai») un visam šim projektam «sabiedrības atbalsta nav».
