Juris Rubenis.
Atskatoties uz Latvijas neatkarības atgūšanu, es izjūtu pateicību. Drīkstēt piedalīties pasauli mainošos notikumos ir dāvana. Mēs, atšķirīgi cilvēki, atsaucāmies Impulsam, ko sajutām gaisā, un brīvas valsts sapnis caur mūsu darbību varēja īstenoties dzīvē. Protams, realitāte vienmēr atšķiras no sapņa. Sevišķi tāpēc, ka dažādi cilvēki sapņo par tik atšķirīgām lietām.
Lai mainītu ārējo lietu kārtību, pietika ar apņēmību un drosmi, taču, lai valsts iegūtu iekšēju kvalitāti, vajadzīgs daudz vairāk. Ir kāda visiem zināma patiesība, kuru dzirdot, daudzi apvainojas, un tomēr tā ir neatceļama: pasauli nemaina skaistas apņemšanās, bet pārmainīti cilvēki. Lai cik nepievilcīgi tas skanētu, katram IR jāsāk pašam ar sevi. Nepārmainīti cilvēki, pat tad, ja tiem ir labi nodomi, nespēj neko citu, kā vienīgi pavairot paši sevi un savas kļūdas. Lai veidotos labāka valsts, jāmainās cilvēkiem.
