
Solvita Strāķe. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Hidrobioloģe Solvita Strāķe skaidro, kāpēc čurāšana ūdenī nav galvenais cilvēka nedarbs, kuru vajag ierobežot, lai glābtu Baltijas jūru
Solvitu Strāķi pusdienās aicinu tāpēc, ka nesen zviedru bioloģe Anna Bjērna televīzijas intervijā cēla trauksmi — cilvēkiem pie Baltijas jūras esot pēdējais laiks beigt tajā čurāt. Tas var nodarīt nopietnu kaitējumu ekosistēmai, jo veicina eitrofikāciju — pārmērīgu barības vielu kā slāpeklis un fosfors uzkrāšanos. Rezultātā skābekļa trūkuma dēļ mirst daudz augu un dzīvnieku, mūsu jūrā veidojas mirušās zonas.
Gribu saprast, vai tāpat domā arī mūsu speciālisti. Solvita Strāķe ir Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktora vietniece un Jūras monitoringa nodaļas vadošā pētniece. Tiekamies Purvciema Lido Ķirsona mājā, tuvāk zinātnieces dzīvesvietai. Viņa te ieskrien dienās, kad strādā attālināti un nav laika gatavot pašai.