Benita Laumane. Foto — Ieva Salmane
Habilitētā filoloģijas zinātņu doktore Benita Laumane (88) domā, ka ar vienu cilvēka mūžu nepietiek, lai izpētītu latviešu valodas bagātības. Nesen iznākusi viņas devītā monogrāfija, veltīta Lejaskurzemei
Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds izdevis emeritētās zinātnieces Benitas Laumanes monogrāfiju Identitātes meklējumi. Nīcas, Otaņķu, Pērkones mājvārdi un uzvārdi. Šajās 518 lappusēs ierakstīts sešu gadu darbs un ieslēpta vesela pasaule — vietvārdi, māju vārdi, ļaužu uzvārdi un arī likteņi.
Intervijai viņa piekrīt labprāt, stingri piebilstot: «Uz Rīgu es nebraukšu, jums jābrauc pie manis!» Tāpēc dodamies uz Abavas pagasta Ružēniem, senām mājām kalna galā ar skatu uz Sabiles un Pedvāles ainavu un mūžam zilajiem Latvijas mežiem. Mūs sagaida mežonīgs vējš, mīlīgs sunītis, divi resni kaķi un pati Laumanes kundze. Viņa vedina lielajā istabā pie siltas krāsns, cienā ar piķa melnu kafiju un ļauj apbrīnot savus grāmatplauktus, kas aizņem visas sienas. Te ir daudz vārdnīcu, to vidū arī 1782. gadā izdotais Stendera vārdnīcas oriģināls, kuram drīkstu pieskarties kā svētajam grālam.
