Krišjānis Kariņš. Foto — Edmunds Brencis
Premjerministrs Krišjānis Kariņš atzīst, ka valdība pārāk gausi reaģējusi uz Covid-19 uzliesmojumu
Doties intervēt valdības vadītāju krīzes laikā vienmēr ir riskanti. No rīta teiktais pēcpusdienā jau var būt novecojis. Attālinātā intervijā ar Krišjāni Kariņu (JV) pirmdien, 2. novembra rītā, uzzinājām plānus, kurus viņš jau otrdienas vakarā pēc slēgtas Ministru kabineta sēdes paziņoja publikai — piektdien virzīt apspriešanai valdībā ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Sarunā dabiski visvairāk laika veltījām pandēmijai, bet izdevās apspriest arī dažus jautājumus par nodokļu izmaiņām un citiem svarīgiem jaunumiem.
Pagājušajā nedēļā Liene Cipule, kuras vadītais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests atrodas frontes pirmajās līnijās cīņā ar vīrusu, teica — ja pašreizējā situācija turpināsies, tad mēneša laikā veselības aprūpes sistēma var nonākt kolapsa stāvoklī. Kopš tam pagājusi gandrīz nedēļa, saslimstības skaitļi pasliktinājušies. Tātad mums varētu būt trīs nedēļas līdz medicīnas sistēmas kolapsam. Ko darīsit, lai to novērstu?
Mēs jau četras nedēļas aktīvi sekojam, ko paši mediķi saka par sistēmas spēju tikt galā. Pagājušajā nedēļā pirmo reizi Veselības ministrija pati sasauca savu iekšējo krīzes vadības grupu, lai sāktu slimnīcu pārkārtošanu un atbrīvotu vairāk gultu potenciālajiem Covid-19 slimniekiem. Pirms tam pati sistēma nebija gatava pieņemt, ka krīze aug ļoti dramatiski. Temps, kādā tiek saprasta situācija un piedāvāti risinājumi, ir sen par lēnu.
