«Starp citu, man patīk kritika. Tas nozīmē, ka ir vēl kaut kas, pie kā piestrādāt. Ja viss izdodas, nav pēc kā tiekties.»
Šogad Latvijas koncertdzīvi apspīdējusi jauna zvaigzne - desmitgadīgais vijolnieks Daniils Bulajevs. Pēdējā pusgadsimta laikā Latvijā nav redzēts tik talantīgs jaunais vijolnieks, kāds ir Daniils, saka viņa skolotāja
Cik smaidīgs, pašpārliecināts un mierīgs ir Daniils, spēlējot simfoniskā orķestra pavadījumā vairāku tūkstošu lielas publikas priekšā, tikpat saulains viņš ir savas vijoles skolotājas Nellijas Sarkisjanas darba kabinetā. Nolicis instrumentu uz galda, viņš smejas un jokojas ar pedagoģi, līdz viņa pierauj puikas gaišmataino galvu sev pie krūtīm, nobučo un pabužina matus: «Saulīte mana!» Daniils nesamulst. Viņš apzinās, ka ir pelnījis gan skaļas ovācijas, gan mīļumu. Kopš jūlija, kad koncertā Dzimuši Rīgā viņš, kopā ar Kremerata Baltica atskaņojot Georga Pelēča skaņdarbu Plaukstošais jasmīns, spēlēja vijoles solo, Daniilam jaunās zvaigznes tituls piešķirts gluži vai oficiāli. Viņu aicina uz dažādiem koncertiem, intervē, slavē.
