Mira Carganda.
Trīs bēgļi, kuri Eiropā nonākuši katrs savā laikā un ar citādu motivāciju, gatavi atskatīties uz piedzīvoto un atklāt, kā jūtas cilvēks, kurš palicis bez savas valsts
Eiropa. Tā ir paradīze, kur dzīvo paēduši, laimīgi un bagāti cilvēki. Tādas cerības savulaik vienoja trīs bēgļus no dažādām pasaules valstīm. Viņi apjautuši - mīts par Eiropu, lai gan daudzus gadus mierinājis, paēdinājis un iedrošinājis, tomēr beidz laistīties, tiklīdz aizskarts rokām. Šovasar viņi bija ieradušies Latvijā, lai par to pastāstītu sarunu festivālā Lampa. Mira, Zekariass un Māhers atlicināja laiku arī sarunai ar Ir, lai pastāstītu par cerībām, vilšanos un iesakņošanos Eiropā.
Mira Carganda. Pasaules pilsone
«Vai piedzimšana Afganistānā mani padara par afgānieti? Nē. Vai Ukrainas pilsonība mani padara par ukrainieti? Nē. Vai dzīvošana un strādāšana Nīderlandē mani padara par nīderlandieti? Nē,» skaidro karstasinīga, neliela auguma sieviete ar kastaņbrūniem matiem un dziļām, brūnām acīm. «Esmu pasaules pilsone,» Mira saka bez minstināšanās.
