«Nav jau nav tā, ka vīrieši neauž un es būtu vienīgais,» Māris sakās zinām vismaz trīs. Ik pa laikam uzrodas kāds kungs, kurš vēlas mācīties aust. Nesen uz Rīdzi atnācis puisis, lai pats uzaustu sev arheoloģisku viduslaiku tērpu. Vilnas auduma kājauti jau gatavi, vēl vajag noaust vamzi. Foto — Ģirts Ozoliņš, Picture Agency
Piektdienas vakarā Māris ir enerģijas pilns, un mūsu saruna ievirzās pacilātos toņos. «Visi mani darbi nav īpaši,» viņš smejas, prātojot, ko tādu ievērības cienīgu uzaudis. Divus darbus tomēr izceļ: rekonstruējis Latvijas laikā austu mēbeļu audumu, kas apskatāms brīvdabas muzejā, un pērn ar kolēģiem audis ķieģeļkrāsas aizkarus Rīgas pils Sūtņu zālei. Aust pašam un mācīt aušanu citiem tautas lietišķās mākslas studijā Rīdze ir Māra aizraušanās, ikdienā viņš strādā par dizaineru tekstila uzņēmumā Klippan Saule.
Rīdzē Māris māca aust par brīvu, taču materiāls gan jāpērk pašiem. «Nesen mums baigi labo katlu nopirka, varam skaisti krāsot dzijas. Stelles arī jaunas. Nezinu, kas pēkšņi par dāsnumu domei uznācis,» saka Māris. Darbnīcā ir tikai viens ierobežojums — ja māceklis uzaudis labi un skaisti, Māris darbu uz pieciem gadiem «konfiscē» un sūta uz dažādām izstādēm.
