Siguldas kamaniņu trases ledus dienesta vadītājs Mareks Mezencevs rāda, ar kādu ierīci dzen risas, pa kurām slīdēt bobam. Soču trases darbiniekiem tāda nebija. Palīgā uz pasaules kausa posmu sauca latviešus.
Viena meitene vēma. Otra atteicās startēt Soču kamaniņtrasē. Ledus bija tik grubuļains, ka kamanas kratījās. Bobi lēkāja. Treniņus uz divām dienām pārtrauca. Daudzas valstis teicās nestartēt, ja ledus neuzlabosies. «Ledu lēja cilvēki bez pieredzes. Viens bija atnācis smilšainiem zābakiem, pa taisno no būvlaukuma,» atceras Mareks Mezencevs, kurš Sočos bija Latvijas skeletonistu komandas sastāvā kā viens no treneriem. Siguldā viņš ir ledus dienesta vadītājs.
Juzdami, ka labi nebūs, latvieši krieviem piedāvājās palīdzēt. Saņēma atteikumu. Drīz vien pie latviešiem atnāca starptautiskās kamaniņu un bobsleja federācijas vadītājs. Lūdza palīdzību. Mareks viens galā netiktu, tāpēc no Latvijas izsauca kolēģus - Mārtiņu Sauso un Jāni Skrastiņu. «Viss notika zibenīgi. No rīta viņi vēl Siguldā skrāpēja ledu, bet vakarā jau Sočos ar pilnu mugursomu darba instrumentu. Bez papildu drēbēm, jo nebija paspējuši paņemt.» Vīzas puišiem sadabūtas Krievijas vēstniecībai Latvijā neraksturīgi ātri. «Tas bija viens telefona zvans, un viss notika,» atceras Mareks.
