Anna Jurkāne pie Spīdolas skulptūras. Foto — Pēteris Bērziņš
Turaidas Dainu kalnam šovasar aprit 40 gadu. Tā idejas autore un izveidotāja Anna Jurkāne uzskata, ka kalna tapšana bija daļa no Atmodas sākuma
Ceļā uz Dainu kalnu vaicāju, kura no skulptūrām viņai pašai šķiet īpaša. Bijusī Turaidas muzejrezervāta direktore gandrīz nevilcinoties atbild — Līgaviņa taču! Bitenieka līgaviņa ir pati pirmā, kas sagaida, kāpjot pa pakāpieniem. Skulptūras aprakstā vēstīts: kā bites no malu malām sanes stropā medu, tāpat no visiem Latvijas novadiem saplūst tautasdziesmas Barona Dainu skapī. Anna Jurkāne gan tajā saredz ko vairāk: «Tā izsaka spītu, pretstāvi. Uzrautie līgavas pleciņi sargā Dainu skapi, to, ko Barons tajā salicis. Mūsu tautas gudrību, atziņu, pieredzes stāstus.»
Saku — interesanti, ka par sargu izvēlēta trausla līgaviņa. «Cilvēkam var būt nezin kādi muskuļi, bet garīgā spēka nemaz. Savukārt trauslumā dažkārt slēpjas vislielākais stiprums,» saka Anna. Tā vien šķiet, ka viņa runā par sevi. Aiz šķelmīgā smaida un zilo acu skatiena slēpjas apbrīnojams gribasspēks. Tā dēļ Dainu kalns iekļauts Starptautiskajā pasaules skulptūru dārzu un parku sarakstā. Tēlnieka Induļa Rankas (1934—2017) radītās 26 skulptūras aizvadītajos 40 gados skatīt braukuši vairāk nekā seši miljoni cilvēku. 2021. gadā Turaidas vēsturiskajam centram piešķirta Eiropas mantojuma zīme.
