Foto — Rūta Kalmuka, F64.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis uzskata, ka Baltijas reģiona ekonomikas modelis ir īstais visai Eiropai
Radoslavs Sikorskis ir kļuvis par vienu no spilgtākajiem «jauno dalībvalstu» pārstāvjiem uz Eiropas skatuves. Viņa runas par Eiropas Savienības nākotni, mudinājumi Vācijai ar lielāku enerģiju ķerties pie eirozonas stabilizēšanas un aicinājumi Lielbritānijas konservatīvajiem nepagriezt muguru ES nonāk laikrakstu virsrakstos. Pagājušajā nedēļā žurnālam Ir bija iespēja intervēt Sikorski, kad viņš apmeklēja Rīgu.
Pirms nedaudz vairāk nekā gada, kad eirozonas krīze bija sevišķi saasinājusies, jūs teicāt, ka lielākais drauds Polijai ir nevis Krievijas raķetes, bet eirozonas sabrukums. Vai tagad jūtaties drošāk?
Es negribētu apgalvot, ka manai runai [2011.gada novembrī Berlīnē] bija izšķiroša nozīme, bet fakts ir tāds - vācieši izdarīja to, kas, manuprāt, bija nepieciešams. Viņi ir finansējuši glābšanas programmas un ir vadījuši centienus reformēt eirozonas ekonomisko pārvaldību. Ir dramatiski samazinājušās atšķirības starp procentu likmēm, kuras par aizņēmumiem maksā stabilās valstis un krīzes skartās valstis - Grieķijai [likmes gada laikā ir kritušās] no 35% līdz 11%. Ja neizdarīsim kaut ko neapdomīgu, šķiet, esam ceļā uz krīzes pārvarēšanu. Turklāt es turpinu stāstīt saviem kolēģiem Rietumeiropā, ka ir valstis, kas to spējušas izdarīt bez grautiņiem un nepārmetot visiem citiem par savām problēmām. Piemēram, Latvija, kura cieta visvairāk, bet arī izdarīja visvairāk, lai pārvarētu krīzi.
