Ledusaukstajā ūdenī lēcis bez šaubīšanās, jo bērnībā pēc pirtiņas kopā ar tēti lēca āliņģī atvēsināties, jaunsargos ledusaukstā ūdenī gājis gan pa pliko, gan formas tērpā. Jaunsargu kustībā arī apguvis slīkstošo glābšanu.
Tas notika 12. novembrī, sestdienā. Artūrs, kurš dzīvo Jelgavas rajona Kārniņu ciemā kopā ar vecmāmiņu, nesot malku no šķūnīša un izdauzot putekļus no paklājiem, ievēroja, ka pagalmā ar riteni vizinās septiņgadīgais kaimiņpuika Miša. Mihails, bet visi viņu sauc par Mišu. «Iegāju mājā un pēkšņi dzirdu kliedzienus aiz loga. Paskatījos - vīrieši pie dīķa. Bet starp kokiem pamanīju, ka dīķī āliņģis un tur cilvēks. Domāju - Miša, neviena cita bērna tur nebija,» stāsta divdesmit gadus vecais Artūrs.
Kaimiņi mēģinājuši uz dīķa uzvilkt gumijas laivu, bet Artūram uzreiz bija skaidrs - kamēr laivu stumdīs pa ledu, puika būs zem ūdens. «Nologoju to smadzenēs, un vienkārši skrēju pie viņa,» Artūrs sāk stāstīt to, ko stāstījis jau glābējiem, policistiem, vecmāmiņai un draugiem.
