Ukraiņu žurnāliste Kristina Berdiniškina frontes ierakumos Harkivas reģionā 2022. gada vasarā. Foto — Oleksandrs Medvedevs
Nogriežot finansiālu atbalstu medijiem, ASV paver ceļu Kremļa propagandai Ukrainā
Ukrainas plašsaziņas mediju vidē pašlaik valda apjukums, jo jau februāra beigās ASV valdība būtiski samazināja aģentūras USAID finansējumu palīdzības programmām, bet martā slēdza Amerikas Balsi un Radio Brīvība. Vairāk nekā puse neatkarīgo Ukrainas plašsaziņas līdzekļu, it īpaši reģionālie mediji, saņēma finansiālu atbalstu no Internews-Ukraine, kas kopš 1996. gada darbojas kā galvenais ASV grantu sniedzējs. Paļaujoties uz šādu sistemātisku atbalstu, Ukrainā ir izaugusi vesela žurnālistu paaudze, kas apguvusi un īsteno demokrātiskus profesionālos pamatprincipus. Šie žurnālisti vienmēr bijuši arī protestu priekšgalā, vēršoties pret korupciju un Krievijas politisko ietekmi. Tagad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas «pragmatiskais» lēmums pārtraukt finansiālo atbalstu dramatiski ietekmē mediju ainavu Ukrainā, kas jau tāpat kara laikā ir smagi cietusi.
Principi un oligarhi
Vairāk nekā 30 neatkarības gadu laikā ukraiņu žurnālisti ir redzējuši visu. Gan strauju mediju tirgus attīstību 90. gadu sākumā, kad parādījās pirmie neatkarīgie laikraksti, gan varas žņaugus, oligarhus un cenzūru.
Deviņdesmitajos tirgus līderis bija dienas laikraksts Kijivskije Vedomosti, kas kādu laiku iznāca pat divās tirāžās — no rīta un vakarā. «Tolaik žurnālisti bija ļoti ietekmīgi cilvēki, kas labi pelnīja, un mediji tiešām bija bizness,» stāsta Jevheņijs Jakunovs, laikraksta galvenais redaktors 90. gadu otrajā pusē. Taču drīz vien sākās vārda brīvības ierobežošana. Pienāca laiki, kad pietika ar vienu zvanu no prezidenta Leonīda Kučmas administrācijas, lai kāda raksta drukāšanu apturētu vai nepakļāvīgu žurnālistu atlaistu. Savukārt Kučmas laikā izaugušie oligarhi jaunās tūkstošgades sākumā ķērās veidot katrs savu mediju impēriju, lai nodrošinātu politisko ietekmi un aizsargātu savu bagātību. Tā parādījās pirmie lielākie televīzijas kanāli: Ihora Kolomoiska 1+1, Viktora Pinčuka ICTV, Rinata Ahmetova TRK Ukraina, Dmitrija Firtaša Inter un Petro Porošenko Piektais kanāls.
«Un tomēr uz oligarhu mediju fona parādījās tādi neatkarīgi žurnālistikas projekti kā Ukrainska Pravda, Zerkalo Nedeli vai laikraksts Den, ko izveidoja valdībai un oligarhiem nepakļauti žurnālisti. Šie mediji faktiski radīja morālo koordinātu sistēmu visai nozarei,» saka Natālija Lihačova. Pieredzējusī ukraiņu žurnāliste pati vada izdevumu Detector Media, kura misija ir sekot, kā Ukrainas mediji īsteno žurnālistikas profesionālos standartus. Viņi norāda uz gadījumiem, kad mediju materiāli ir vienpusēji vai izskatās pēc pasūtījuma.
Lihačova ir smagsvars, kas nozarē strādā kopš 2001. gada un bijusi aktīva dažādās žurnālistu pašorganizēšanās un protestu izpausmēs. Viņa atgādina, ka Oranžā revolūcija nesākās ar prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu 2004. gadā. Patiesībā jau dažus mēnešus pirms tam sākās skaļi protesti pret cenzūru oligarhu telekanālos. Vairāki žurnālisti atstāja darbu, atsakoties ēterā izpildīt instrukcijas, ko regulāri piesūtīja prezidenta administrācijas vadītājs Viktors Medvedčuks — tas pats Putinam pietuvinātais oligarhs, kurš daudzus gadus kultivējis prokremliskus naratīvus Ukrainā un kuru arestēja pēc pilna mēroga iebrukuma, bet vēlāk gūstekņu apmaiņā atdeva Krievijai.
Kāda ir bijusi Internews-Ukraine loma visus šos gadus Ukrainā? «Viņi sniedza institucionālu atbalstu projektiem, kuru mērķis bija attīstīt žurnālistikas standartus un neatkarīgus medijus. Piemēram, daudzus gadus Internews-Ukraina un Nacionālais demokrātijas institūts (NDI) atbalstīja mediju monitoringu,» skaidro Lihačova. Viņas organizācijas budžetā šogad trīs ceturtdaļas nāk no ASV grantiem. Tagad USAID finansējuma pārtraukšana liek atteikties no medijpratības projektiem, reģionālo mediju monitoringa un iniciatīvām pret Krievijas dezinformāciju. No 60 cilvēkiem, kas strādāja šā gada janvārī, puse ir atlaista.
Līdzīgi situāciju raksturo Masu informācijas institūtā — šī sabiedriskā organizācija Ukrainā kopš 1995. gada fokusējas uz reģionālās preses atbalstu. Kopš kara sākuma institūts ir palīdzējis atrast finansējumu desmitiem redakciju frontes reģionos Harkivā, Hersonā, Zaporižjā un Sumos. Ar tā atbalstu redakcijas varēja iegādāties strāvas ģeneratorus, saremontēt izpostītās telpas, palīdzēt samaksāt darbinieku algas. Tagad 112 redakcijas un organizācijas vairs nesaņem līdzšinējo ASV atbalsta finansējumu.
«USAID programmas atbalstīja Ukrainas neatkarīgo mediju attīstību, palīdzēja stiprināt žurnālistikas infrastruktūru. Šīs palīdzības saņēmējiem bija izvirzīta tikai viena prasība — jāievēro neatkarīgas žurnālistikas standarti. Tieši tas nodrošināja, ka vietējie mediji varēja izmeklēt korupciju, cīnīties ar prokrieviskiem naratīviem reģionos, radīt pieprasījumu pēc reformām un demokrātijas kopumā,» komentē politologs Kostjantins Batožskis. Bez šāda finansiāla atbalsta daudzi reģionālie izdevumi būs spiesti samazināt darbinieku skaitu, satura apjomu vai vispār pārtraukt darbu, secina Batožskis.
Pētnieki pret Telegram
Radio Brīvība ukraiņu redakcija jau daudzus gadus ir bijusi žurnālistu kalve. Viens no galvenajiem radio projektiem Shēmas: korupcija detaļās aizsāka spēcīgu pētnieciskās žurnālistikas skolu Ukrainā. Daudzi raidījuma sižeti pārtapa par krimināllietām pret Ukrainas augsta ranga amatpersonām.
Lai gan Radio Brīvība žurnālistiem ir aizliegts oficiāli komentēt situāciju redakcijā, Ir izdevās aprunāties ar dažiem kolēģiem no Krimas redakcijas. Viņi pastāstīja, ka vadība pašlaik dara visu, lai tiesā apstrīdētu nelikumīgo finansējuma apturēšanu.
Radio Brīvība ir viens no retajiem medijiem, kas turpina ziņot no Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām — kopš 2014. gada tā paspārnē darbojas Krim.Realii un Donbas.Realii redakcijas. «Šādus projektus var īstenot tikai ar donoru atbalstu. Neviens Ukrainas uzņēmējs nevar pelnīt ar šādiem sociālo mediju projektiem, kas ir svarīgi, lai Ukrainas sabiedrība nezaudētu saikni ar savām okupētajām teritorijām,» skaidro Lihačova.
«80% finansējuma mēs saņēmām no ASV valdības atbalstītajām mediju organizācijām,» stāsta pazīstamā ukraiņu pētnieciskā žurnāliste Anna Babineca, žurnāla Sledstvie.Info galvenā redaktore. Viņas nelielā redakcija, kurā darbojas 15 cilvēki, bija gatavojusies tam, ka pēc Trampa ievēlēšanas Ukrainai var rasties nopietni izaicinājumi. «Taču mēs nespējām iedomāties, ka notiks kā tagad,» viņa saka. Pētnieciskās žurnālistikas projekti ir dārgi, reizēm žurnālisti pie viena projekta strādā mēnešiem ilgi. Tagad redaktore aktīvi meklē finansējumu Eiropā un vienlaikus vēršas pēc atbalsta pie saviem lasītājiem.
Viens no retajiem veiksmīgajiem piemēriem neatkarīgā finanšu piesaistē ir medijs Kyiv Independent, kas veido saturu angļu valodā un orientējas uz starptautisko auditoriju. Jau pilna mēroga iebrukuma sākumā tas ieguva lielu abonentu un ziedotāju atbalstu, ko turpina uzturēt. Janvāra beigās, tiklīdz tika paziņots par USAID līdzekļu samazināšanu, Kyiv Independent sāka līdzekļu vākšanu trim reģionālajiem izdevumiem no Harkivas, Sumiem un Mikolajivas.
Taču daudzi mediji līdz ar kara sākumu ir nopietni cietuši. Donori vairāk naudas velta nevis informācijas, bet reālā kara postījumu segšanai. Ukrainas biznesmeņi mediju vidi neuzskata par nozari, kurā investēt. Ir tikai daži izņēmumi. Piemēram, investīciju kompānijas Dragon Capital īpašnieks Tomass Fiala 2014. gadā atbalstīja bijušā žurnāla Korespondent komandu, kad šo izdevumu nopirka prokremliskajam prezidentam Viktoram Janukovičam tuvs oligarhs — žurnālisti pameta redakciju un izveidoja neatkarīgu izdevumu NV. Vēlāk šis investors 2020. gadā nopirka arī izdevumu Ukrainska Pravda. Abi tiek uzskatīti par kvalitatīviem medijiem, kas ievēro augstus žurnālistikas standartus. Taču mediju vidē kolēģi šaubās, vai šie mediji tiešām spēj pelnīt.
«Ukrainas mediju problēma ir arī mūsu kultūra. Diemžēl lasītāji nav gatavi maksāt par kvalitatīvu saturu,» atzīst bijušais Forbes Ukraine galvenā redaktora vietnieks Vladislavs Holovins, kas tagad pievienojies Bruņotajiem spēkiem. Viņš piesauc pašu Forbes Ukraine piemēru — medijam, kas ik nedēļu veido vairāk nekā 200 oriģinālziņu un sasniedz miljoniem apmeklējumu, izdevies piesaistīt tikai 8000 maksas abonentu. Holovins secina — atbalsta samazināšana Ukrainas medijiem novedīs pie tā, ka tirgū aktīvi ieplūdīs Krievijas nauda. Visticamāk, tā būs maskēta kā vietējie projekti, bet reāli popularizēs prokremliskus naratīvus.
«Diemžēl Krievijas nauda jau aktīvi darbojas Ukrainā. Tikai nevis klasiskajos medijos, bet vairāk nekā 30 Telegram kanālos, kas izveidoti pēc pilna mēroga iebrukuma un kurus lasa ukraiņi, kas nav pieraduši patērēt sarežģītāku informāciju,» komentē Lihačova. ASV finansējums viņas organizācijai ļāva kaut daļēji stāties pretī šai dezinformācijai. Tagad Tramps ir pavēris ceļu Krievijas propagandai Ukrainā, viņa secina.
* Rakstu sērija Karš Ukrainā pieejama brīvpieejā ar AS Latvijas finieris atbalstu. #KopāParUkrainu
