Andrejs Pildegovičs. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Mūsu mērķis būs pastāvīgi atgādināt par Krievijas agresiju, saka par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē atbildīgais vēstnieks Andrejs Pildegovičs
Pirmdienas rītā Zvaigznes kafejnīca iepretim Ārlietu ministrijai ir gandrīz pilna, tomēr izdodas atrast galdiņu pie loga. Valdemāra iela nav gluži avēnija Manhetenā, kur atrodas Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenais štābs, taču mašīnu nepārtrauktajā plūsmā, garāmgājēju steigā, telpā dzirdamajā šķīvju šķindoņā un kafijas automāta šņākoņā ir jaušama lielpilsētas enerģija.
Šeit satieku speciālo uzdevumu vēstnieku Andreju Pildegoviču, Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomē sekretariāta vadītāju. Viņš pagājušajā nedēļā bija Ņujorkā, kad Latvija beidzot sasniedza jau 2011. gadā nosprausto mērķi. Otrdien, 3. jūnijā, 178 no 193 dalībvalstīm atbalstīja Latvijas kļūšanu par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli. No nākamā gada 1. janvāra uz 24 mēnešiem Latvijas ārlietu dienesta uzmanības lokā būs viss, kas notiek pasaules diplomātijas «metropolē». Būsim viena no 10 valstīm, kas kopā ar piecām pastāvīgajām, ar veto tiesībām apveltītajām dalībvalstīm — ASV, Apvienoto Karalisti, Franciju, Krieviju un Ķīnu — var pieņemt lēmumus, kas ir saistoši visai pasaulei.
Kādas bija sajūtas, kad paziņoja balsojuma rezultātu? «Kā pēc noskrieta ultramaratona,» atbild Pildegovičs, kurš šajā skrējienā piedalījies padsmit gadus — arī kā vēstnieks ASV, ministrijas valsts sekretārs un vēstnieks ANO.
Aizklātajā balsojumā piedalījās 188 valstis, no kurām 10 atturējās, acīmredzot Krievijas ietekmē. «Kampaņas laikā jutām Krievijas pretdarbību,» saka vēstnieks. Līdzīgi bijis arī iepriekš. «Piemēram, pagājušā gada decembrī, kad Latvija kandidēja ANO Kosmosa aģentūrā, Krievija izvērsa pretdarbības kampaņu.» Arī toreiz Maskavas pūles bijušas veltīgas.
Idejiskie pamati kandidēšanai uz Drošības padomi ielikti 2008. gadā pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā. Tolaik Baltija, ziemeļvalstis un Polija vienojās, ka vienmēr kādai no šīm valstīm ir jābūt pārstāvētai Drošības padomē, jo «skaidri redzējām, ka pasaulē īsti nenovērtē Krievijas revizionismu, pagriezienu uz autoritārismu un neoimperiālismu». Kopš šīs vienošanās Lietuva bijusi Drošības padomē 2014. un 2015. gadā, bet Igaunija — 2020. un 2021. Mēs saņēmām nedaudz mazāk balsu nekā savulaik Lietuva, bet Pildegovičs atgādina, ka toreiz balsojums bijis nosacītos «miera laikos» pirms Krimas aneksijas. Savukārt par mums nobalsoja vairāk nekā par Igauniju, kura sacentās ar Rumāniju un tika ievēlēta tikai otrajā balsošanas kārtā.
Tomēr pat kā vienīgā kandidāte uz Austrumeiropai rezervēto vietu Latvija līdz pēdējam mirklim nedrīkstēja atslābt, jo teorētiski bija iespējams gan ar procedurāliem trikiem nojaukt balsojumu, gan izvirzīt kādu citu kandidātu. Daudzus gadus Latvijai nācās konkurēt ar Melnkalni. Tā jau pirms 16 gadiem bija izvirzījusi savu kandidatūru, tomēr šā gada sākumā atsauca, saprotot, ka neizdosies mūs apsteigt. Pērn arī Serbija draudēja izvirzīt savu kandidatūru, jo bija neapmierināta par ANO rezolūciju saistībā ar Bosnijas genocīda atceres dienu. Ja kāda no Balkānu valstīm būtu ievēlēta, tad «skaidrs, ka šīs valstis padomes uzmanību vairāk fokusētu uz Balkānu vai Vidusjūras reģionu».
Tomēr, par lielu prieku un atvieglojumu, viss noritēja gludi. «Taču šis ir tikai pirmā posma nobeigums. Priekšā stāv liels darbs,» atgādina vēstnieks. No 1. augusta Latvija sāks saņemt visus ar Drošības padomi saistītos dokumentus, no 1. oktobra «ēnot» sēdēs, lai no 1. janvāra jau sāktu strādāt pilnvērtīgi.
«Latvijas galvenais uzdevums Drošības padomē ir nodrošināt, lai Krievijas agresija visu laiku būtu dienas kārtībā,» saka Pildegovičs. «Esam gatavi cīnīties par to, lai Drošības padomes lēmumos, diskusijās Ukrainas viedoklis skanētu pēc iespējas vairāk.» Tam ir daudz dažādu aspektu — kodoldrošība saistībā ar Zaporižjas AES, karagūstekņi, atmīnēšana, speciālā tribunāla izveidošana Krievijas noziegumu tiesāšanai. Trīs gadus pēc pilna mēroga uzbrukuma sākuma var just zināmu nogurumu, bet «mēs nekādā ziņā neesam atslābuši, neesam samazinājuši savus apgriezienus, un mērķis būs, lai tajā vairāk nekā 60 tematu lokā, par ko runā Drošības padomē, Ukraina būtu ļoti prominenta».
Latvija pievērsīsies arī kiberdrošībai, dezinformācijai, mākslīgajam intelektam un tā lomai mazo valodu digitalizācijā, kā arī sieviešu tiesībām un seksuālas vardarbības izskaušanai bruņotajos konfliktos. Nākamgad pavasarī Latvija varēs piedalīties jaunā ANO ģenerālsekretāra atlases procesā, jo Antoniu Gutērreša pilnvaru periods iet uz beigām un pēctecis jāapstiprina gan Ģenerālajā Asamblejā, gan Drošības padomē.
Svarīgs darbs veicams arī ANO struktūrās, kurās vēsturiski ļoti liela ietekme bijusi PSRS un Krievijai. Tikai šogad pirmo reizi bijis iespējams ANO telpās sarīkot izstādi par Molotova—Ribentropa paktu, jo ilgu laiku vadošos amatos, kas atbild par telpu pieejamību, bijuši Krievijas ielikteņi. «Viens no mūsu pienākumiem ir palīdzēt šai struktūrai atgūt jaunu elpu, atbrīvoties no kaitnieciskiem strāvojumiem, kuri nāk līdzi vēsturei,» norāda Pildegovičs. «Varbūt pirms 30 gadiem varējām domāt, ka ASV to izdarīs mūsu vietā vai varbūt to izdarīs lielā, jaudīgā Eiropas Savienība.» Tagad saprotam, ka jāstrādā pašiem. «Dalība Drošības padomē nav brīnumnūjiņa, kura spēs atrisināt visas pasaules problēmas, bet tas ir tāds palielināmais stikls, kas ļauj fokusēt uzmanību uz, mūsuprāt, svarīgākajām lietām.»
Mēs varam runāt, bet vai kāds ieklausīsies? «Balsojums liecina, ka esam tikuši sadzirdēti,» atbild Pildegovičs. «Esmu dzirdējis no daudziem dienvidniekiem, ka viņi novērtē mūsu vizītes, mūsu kontaktus, sarunas. Viņiem var būt zināma alerģija pret demaršiem no Briseles, Parīzes vai Londonas, bet, kad ierodas nelielas valsts pārstāvji un stāsta, kas notiek mūsu reģionā, ar savu pieredzi, ar savām mācībām, daudziem tas šķiet interesanti, un viņi sāk klausīties daudz uzmanīgāk.» Daudzām valstīm tagad kļuvis svarīgi ar mums kontaktēties. Pirms nedēļas Rīgā ieradās Indijas parlamenta deputātu delegācija, kas apmeklē 20 valstis, no kurām 15 ir Drošības padomē. Viņi tikšanās laikā teica: esam ieradušies Latvijā, vienā no ietekmīgākajām valstīm pasaulē!
Jaunie pienākumi nozīmēs papildspēku sūtīšanu uz Ņujorku. Pašlaik pārstāvniecībā ir 15 diplomāti kopā ar tehniskajiem darbiniekiem, nāks klāt vēl septiņi vai astoņi. Tiem, kas tiks sūtīti uz Ņujorku, tā būs kā «jauna universitāte vai jaunas doktora disertācijas aizstāvēšana». Tā gan nebūs lielākā Latvijas diplomātiskā misija. Briselē strādā tuvu simtam.
Starp lielajiem izaicinājumiem būs atrasties Drošības padomē laikā, kad pieaug spriedze starp Eiropu un ASV, bet Pildegovičs ir pārliecināts, ka Latvija spēs «apliecināt, ka esam gan uzticami eiropieši, gan uzticami arī transatlantiskajai sabiedrībai». Un pieredze ANO vēstnieka amatā Pildegovičam atklājusi, ka šajā organizācijā var negaidīti gūt sabiedrotos no pilnīgi citām pasaules malām. «Šī ir iespēja iegūt jaunus draugus arī citos kontinentos.»
Ēdienkarte
- Granola ar jogurtu
- Dzērveņu un ābolu tēja
- Filtra kafija — Brazīlijas
