Saksijas-Anhaltes vēlēšanās AfD ieguvusi 44% balsu un 39 no 83 vietām parlamentā. Partija, kuru Vācijas Konstitūcijas aizsardzības birojs sauc par labēji ekstrēmistisku, nonākusi pavisam tuvu varai šajā federālajā zemē.
Nu un tad?
AfD panākumi atkal uzjundījuši Vācijas vēsturiskās bailes no fašisma atdzimšanas. Taču interesantākais jautājums nav tikai, kāpēc cilvēki balso par radikāļiem, bet — kāpēc tieši Austrumvācijā viņiem ir tik pateicīga augsne.
Kāda ir priekšvēsture?
Pārbraucot bijušo Austrumvācijas un Rietumvācijas robežu, ainava mainās gandrīz acumirklī. Rietumos — mazi ciemi, baznīcas, pilis, alejas, dzīvžogi un atsevišķi koki. Austrumos — milzīgi lauki un meži, lieli ciemi. Sociālisms ainavai pārbrauca pāri ar rulli: kolektivizācija, lauku masivizācija un pat upju iztaisnošana iznīcināja «topogrāfisko blīvumu».
Kas ir pats svarīgākais?
Raidījuma dalībnieks, ekonomists Pēteris Strautiņš izvirza provokatīvu hipotēzi — politiska trauma var būt iebūvēta ainavā. Plašā, tukšā telpā trūkst orientieru un patvēruma sajūtas; rodas vēlme «apģērbties vienādās drēbēs, iet vienā virzienā un dziedāt agresīvas dziesmas». Tam pievienojas sociālisma mantojums — sistēma, kurā cits cilvēks biežāk bija konkurents uz pēdējo desu rindā nekā sadarbības partneris.
Kas vēl jāzina?
Paradokss ir imigrācija. AfD atbalsts cieši korelē ar vietām, kur imigrantu ir mazāk: jo mazāk iebraucēju, jo lielākas bailes no viņiem. «Tu baidies no tā, ko nepazīsti.» Tādēļ Austrumvācijas balsojumu nevar reducēt tikai uz migrācijas problēmām. Savijas atsvešinātība, sociālisma pieredze un vide, kuras vēsturē privātīpašumu un cilvēka mēroga ainavu nomainīja milzu struktūras.
Kas tālāk?
Saksijā-Anhaltē dzīvo tikai ap 2,1–2,2 miljoniem no Vācijas 83 miljoniem, tāpēc vienas zemes rezultāts vēl nav visas valsts spriedums. Tomēr AfD nacionālajās aptaujās ir ap 28% un apsteidz nākamo populārāko partiju par septiņiem procentpunktiem. Nonākot pie varas, radikāļi var atdurties pret realitāti un zaudēt atbalstu, bet var arī dziļāk ielīst valsts struktūrās un salikt tajās savus cilvēkus. Vācijas vēsture turklāt māca uzmanīties no domas: dosim radikāļiem iespēju, gan jau aplauzīsies. Nolemtības gan nav. Vēsturē nejaušībām un personībām mēdz būt tikpat liela nozīme kā vareniem sociāliem un ekonomiskiem procesiem.
Teksts tapis pēc raidieraksta “Ārskats” 11. septembra ieraksta “Austrumvācijas alternatīvā nolemtība. Nepakļautā Kanāda. 11. septembra terorakta ilgstošā ietekme.”
Raidierakstu klausies šeit vai populārākajās straumēšanas platformās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
