Katrīna Ošleja.
Divas reizes gadā mūsu uzņēmuma partneri no 18 valstīm satiekas kopīgā pasākumā, pārskatot un analizējot rezultātus. Vēroju, kā katrs partneris skaidro savas neveiksmes un veiksmes. Lielākā daļa tajās vaino tirgus situāciju, negodīgos konkurentus, neizglītotus klientus un valdību. Reti kurš pats ir uzņēmies vainu un atbildību. Vienā no šādiem gadījumiem partneris atzina, ka ir vieglprātīgi investējis naudu un to zaudējis. Tā bijusi viņa personiska kļūda. Tikai šajā vienā gadījumā vadītājs veica kardinālas pārmaiņas uzņēmumā, un nu tas ir atguvis agrāko spēku. Savukārt tie, kuri vaino citus, tā arī nespēj mainīt savu situāciju. Kur te ir triks?
Mēs sākam vainot citus jau bērnībā - parasti, lai izvairītos no vecāku dusmām un soda, arī lai saglabātu savu pašvērtējumu un paštēlu. Tas notiek arī darbavietā. Daudzi ir pieredzējuši, ka pārdošanas nodaļa vaino lēno ražošanu, savukārt tā - pārdošanas komandu par nereāliem solījumiem klientiem. Finansisti vaino citus par pārskatu neiesniegšanu laikus, savukārt tie - finansistus par birokrātisku pieeju.
