Kristaps Cīrulis, uzņēmējs un mākslīgā intelekta eksperts. Foto — no personīgā arhīva
Jaunuzņēmumiem patīk runāt par mākslīgo intelektu kā par brīnumainu rīku. Tādu, ko pieskrūvēt savam produktam kā īpašu pogu vai iemest prezentācijas slaidā kā lipīgu atslēgvārdu, ko investori noteikti pamanīs. Bet mākslīgais intelekts sen vairs nav ne brīnums, ne viens konkrēts rīks.
Tā ir infrastruktūra, kuru izmantojot, mainās arī veids, kā uzņēmums domā, strādā, pieņem lēmumus. Šī sistēma dažreiz ir ļoti ātra, dažreiz bīstami pārliecināta par lietām, kas ir pilnīgi nepareizas. Tajā pašā laikā svarīgākais ir nevis jautājums, vai tā kļūdās, bet gan — kā uzbūvēt sistēmu, kurā kļūdas izmaksā mazāk nekā stagnācija?
Strādājot ar uzņēmumiem, kas vēlas ieviest mākslīgo intelektu ikdienas sistēmās, nereti sarunas sākas vienādi. «Mēs pieslēdzām šo modeli!» «Mums tagad ir čatbots!» Un tad es vaicāju — ko tas maina bilancē un cilvēku ikdienā? Parasti seko klusums. Tāpēc es mēdzu sākt citur. Nevis ar atsevišķu rīku, bet ar problēmu, kas uzņēmumam maksā naudu.
