Pārprastā apzinātība

  • Renāte Berga, speciāli Ir
  • 06.11.2024
  • IR
Stoicisms kā filozofijas virziens radās antīkajā Grieķijā.
Foto — Shutterstock

Stoicisms kā filozofijas virziens radās antīkajā Grieķijā. Foto — Shutterstock

Kā sena garīgā prakse kļuva par vienu no centrālajiem konceptiem populārajā psiholoģijā, izaugsmes industrijā un pašpalīdzības literatūrā

Par apzinātību dēvē dažādus prāta stāvokļus, taču lielākoties visus skaidrojumus vieno koncentrēšanās uz mirkli šeit un tagad. Fokuss vērsts uz sevi, norit sava ķermeņa sajūtu un domu plūsmas vērojums it kā no malas. Piemēram, meditējot, veicot elpošanas vingrinājumus vai jogas praksēs. Par apzinātību runā daudzās un dažādās jomās, sākot no apzinātas ēšanas līdz bērnu audzināšanai.

Tomēr, pievēršoties senākām domas tradīcijām, kurās ticis runāts par apzinātību, ātri saprotams, ka garīgajai praksei ir dziļāks un plašāks uzdevums par šībrīža mieru un labsajūtu. Labs piemērs tam ir stoicisms.

Jaunākajā žurnālā