Helmūts Ancāns: «Mūsdienu cilvēks visu laiku ir skrējis pakaļ materiālajai labklājībai cerībā, ka tā dos prāta mieru un laimes sajūtu. Ar laiku viņš ir konstatējis, ka tas līdzinās sālsūdens dzeršanai — jo vairāk dzer, jo vairāk vajag». Foto — Lauris Vīksne, F64
Helmūts Ancāns (42) kādreiz strādāja labā amatā Latvijas Bankā un tika uzskatīts par vienu no spožākajiem jaunajiem ekonomistiem. Tomēr viņš izvēlējās darīt «kaut ko jēgpilnāku» un jau trešo gadu studē budisma filozofiju
Helmūts Ancāns sagaida mani budisma centrā Rīgā, Miera ielā, tikpat lietišķs kā pirms daudziem gadiem Latvijas Bankā - ģērbies uzvalkā un kaklasaitē. Vienīgi kājās ir brūnas čības, bankas sterilā interjera vietā ir istaba ar Budas figūru centrā, un saruna šoreiz ir nevis par ekonomiku, bet par cilvēka garīgajiem meklējumiem.
Pēc kāda laika secinu, ka budisma filozofiju Helmūts skaidro tikpat raiti un zinoši kā savulaik valūtas kursu svārstības. «Tur nav pretrunu,» viņš atteic. «Racionālā puse ir garīgās puses sastāvdaļa. Tas ir rietumnieku radīts dalījums, ka ir intelekts, auksts aprēķina prāts un pretī ir sirds, emocijas, intuīcija. Budismā prāts ir daudz plašāks jēdziens, tas nav vienkārši intelekts. Prāts ir viss, kas ir nemateriālas dabas, mūsu domas, emocijas, jūtas, un visu šo kompleksu mēs cenšamies pilnveidot.»
