Skriešana basām kājām «palīdz izkopt pareizāku tehniku, samazina traumatismu un uzlabo enerģijas ekonomiju skrienot, tādējādi palīdzot arī uzlabot ātrumu,» skaidro Edgars Rencis. Foto — Edmunds Brencis
Ideja par to, ka skriet basām kājām vai ar tā sauktajiem minimālajiem apaviem ir mazāk traumatiski, pēdējās pāris desmitgadēs kļuvusi ļoti populāra. Iesācējiem galvenais ievērot mērenību un darīt visu pakāpeniski. Tāpēc pavasaris ir īstais brīdis pamēģināt
Termometra stabiņš ārā rāda ap nulli, bet tas netraucē Latvijas Baskāju skriešanas biedrības vadītājam Edgaram Rencim uz sarunu kādā Pļavnieku kafejnīcā ierasties šortos, sandalēs un T kreklā. «Es rūdos. Taču ir gadījies, ka cilvēki, mani ieraugot ziemā šādā paskatā trolejbusā, sāk dot padomus, kā sazināties ar sociālo dienestu, lai tiktu pie apģērba,» pasmejas Edgars, kurš, starp citu, ir Latvijas Universitātes datorzinību pasniedzējs un arī sertificēts treneris.
Taču šoreiz esam satikušies, lai runātu par baskāju skriešanas kustību, kuru viņš pirms 12 gadiem aizsāka Latvijā. Tā kļūst aizvien populārāka visā pasaulē. Turklāt sākumā nemaz neprasa tik ekstrēmu rūdījumu, kāds ir viņam. Proti, var pārvietoties arī ar tā dēvētajiem minimālajiem jeb baskāju apaviem, kas pēdējās desmitgades laikā arvien biežāk atrodami veikalu plauktos.
