Bērnu un jauniešu mākslas terapijas nodarbība pie Jūlijas Volontes. Foto — Monta Kaiva Konovalova
Mākslas terapija — radošs veids, kā iepazīt sevi, arī pārliecinātiem zīmēt nepratējiem
Bērnībā lielākā daļa no mums ir ciešā saiknē ar radošumu, taču pieaugot nereti iekšējais mākslinieks noplok. ASV izdotajā žurnālā Art Therapy publicēts pētījums atklāja, ka 45 minūtes ilgas mākslas sesijas laikā trīs ceturtdaļas dalībnieku piedzīvo zemāku stresa hormona kortizola līmeni neatkarīgi no mākslinieciskajām spējām. Mūzika, deja, drāma — visi mākslas veidi var būt dziedinoši un atraisīt radošumu ikvienā, taču par terapeitisku pieredzi tas pārtop, tikai iesaistoties mākslas terapeitam — speciālistam, kurš vēro un sarunājoties virza uz noteiktu mērķi. Latvijā mākslas terapijas izglītība šogad svin tikai 15. gadadienu.
«Ar mākslas terapijas palīdzību var palielināt pašapziņu un pārliecību par sevi, mazināt trauksmi un stresu, attīstīt radošumu, gūt plašāku skatījumu par dzīvi. To izmanto gan slimnīcu darbā ar bērniem, vēža slimniekiem, diabētiķiem un strādājot ar tīņiem pāraudzināšanas iestādēs un klīnikās, kur ārstē cilvēkus no dažādām atkarībām,» saka Jūlija Volonte, Rīgā dzīvojoša mākslas terapeite no ASV. Viņa 2019. gadā pēc Fulbraita stipendijas saņemšanas pārcēlās uz Rīgu, lai pētītu posttraumatiskā stresa saistību ar starppaaudžu traumām Latvijā.
