Odiseja lomā Mets Deimons, Atēna — Zendaja. Publicitātes foto
Kristofera Nolana filmas Odiseja gudrība ir spējā neglorificēt karu
Mēs dzīvojam laikā, kas paģēr uz kara atainojumu skatīties citādi nekā tikai uz varonības slavinājumu, mērītu pēc bezbailīgas mešanās brutālas vardarbības pastrādāšanā. Pie šādas atskārsmes savā jaunākajā darbā Odiseja (The Odyssey) nonācis arī mūsdienu kinoklasiķis Kristofers Nolans. Vienā no noslēguma ainām aktiera Meta Deimona spēlētais Itakas valdnieks Odisejs stāsta, ka, atceroties tikai slavas dziesmas un varoņstāstus, cilvēce turpinās pieļaut tieši tās pašas kļūdas, ko Trojas karā atļāvās viņš un viņa vadītā armija. Tieši šā iemesla dēļ Odiseju var uzskatīt par vienu no mūsdienu kino spilgtākajiem kara drāmas piemēriem.
Viss filmas instrumentārijs — milzonīgo augstas izšķirtspējas IMAX kameru izmantojums uzņemšanā, skrupulozais mākslinieku veikums (piemēram, lēmums briesmoni ciklopu veidot nevis datorgrafikā, bet izveidot sešus metrus augstu marioneti), kā arī Odisejas filmēšana sešās (!) pasaules valstīs (ASV, Lielbritānijā, Islandē, Grieķijā, Itālijā un Marokā) un sengrieķu instrumentu rekonstrukcija, balstoties vēsturiskajos aprakstos (viens no tiem ir pūšaminstruments tibia) — būtu tikai amatnieciska pašmērķība, ja filmas vēstījums atpaliktu morāli un ētiski. Taču filmā visi līdzekļi kalpo mērķa sasniegšanai, un viens no senākajiem literārajiem darbiem ir pārvērsts filmā, lai reflektētu par cilvēka dabu un tās morālajiem kāpumiem un kritumiem.
