Roalda Dāla lomā Ģirts Krūmiņš (no labās), Toms Mešlers — Gints Grāvelis. Foto — Mārcis Baltskars
Dailes teātra izrāde Milzis — vai antisemītiski uzskati ir attaisnojami?
Vai milži spēj sarukt? Ko darīt, ja trauku bodītē polku dejo zilonis? Vai ir tādas brīnumzālītes, kas cilvēku padara neievainojamu? Tie, kas pazīstami ar britu bērnu rakstnieka Roalda Dāla daiļradi (Latvijā laikam gan labāk pazīstamu no filmām, domājiet par Villiju Vonku vai Džordža Klūnija balsī runājošo misteru Lapsu), varētu nolemt, ka Dailes teātra izrāde Milzis, kas stāsta par slaveno mākslinieku, ievedīs jūs brīnišķīgi rotaļīgas iztēles pasaulē. Diemžēl — gluži pretēji. Pasaule ir reāla līdz mielēm, un jautājumi ir ļoti nopietni.
Notikums, kura centrā Marka Rozenblata lugā Milzis attopas Roalds Dāls, ir reāls, pat ja pēc dramaturga iztēles nedaudz koncentrēts. Slavenais bērnu grāmatu autors 80. gados nonāca skandāla epicentrā, kad pēc Izraēlas iebrukuma Libānā ieņēma ļoti asu pozīciju, izteicienus par bērnus slepkavojošajiem ebrejiem īpaši neizvēloties. Vai varbūt tieši izvēloties. Jautājums, kas īsti ir iemīļotais mākslinieks — ar labilu psihi apveltīts ģēnijs vai rafinēts antisemīts, pieņemas spēkā. Un tā kādā priekšpusdienā Dāla lauku mājās sapulcējusies neliela sazvērnieku kompānija, kura dažādu iemeslu dēļ cenšas delikāti piespiest slaveno rakstnieku publiski atvainoties.
