12 stāsti, kas apliecina Markesa talantu un interešu loku
Gabriela Garsijas Markesa krājuma 12 stāsti ceļinieki priekšvēsture ir ne mazāk neparasta kā viņa literatūra. Grāmatas ievadā viņš stāsta, ka tā pirmsākums meklējams kādā 70. gadu sākuma sapnī par piedalīšanos savās bērēs, pēc kura Markess sapratis, ka «nomirt nozīmē vairs nekad nesastapt draugus». Tas tika pierakstīts dēlu skolas burtnīcā un sekoja viņam līdzi viscaur pasaulē, pāris gadu laikā apaugot ar vēl 63 stāstu uzmetumiem. Tad burtnīca pazuda, acīmredzot netīšām nonākusi papīrgrozā. Tomēr stāstus Markess negribēja pazaudēt, tāpēc vispirms rekonstruēja idejas, kas likās glābšanas vērtas, tad pārvērta tās stāstos, bet vēl pēc tam arī pārrakstīja, jo atgriešanās krājumā minētajās vietās radīja «aizdomas, ka gandrīz nekas no tā, ko biju piedzīvojis pirms divdesmit gadiem Eiropā, nav bijusi taisnība».
