Izdevuma Apvērsums autori izseko 1934.gada Ulmaņa apvērsuma sagatavošanai un režīma sākumam
Apskaužami rūpīgi, nosvērti un akadēmiski vēsturnieki Ēriks Jēkabsons un Valters Ščerbinskis izseko 1934.gada 15.maija valsts apvērsuma sagatavošanai avotu pētījumā Apvērsums. No Ulmaņa 1933.gada vasarā pieņemtā lēmuma gāzt demokrātiju, kam seko izrāde, lai piesegtu tehniski perfekto gatavošanos (apzināti radikālais Satversmes reformu projekts, kas novembrī iesniegts Saeimā ar nolūku, lai tiktu noraidīts), līdz pašai apvērsuma norisei.
Kad 16.maijā pilsoņi izlasīja Valdības manifestu, tajā tika apgalvots, ka pati Latvijas valsts pastāvēšana ir bijusi apdraudēta. Autori gan analītiskajā darba daļā, gan ar neskaitāmām dokumentu publikācijām pierāda, ka «valsts drošību un pastāvēšanu» nekas neapdraudēja. Piemēram, Ulmanis veikli izplatīja baumas par gaidāmo pērkonkrustiešu vai dēkaiņu leģionāru it kā gatavotu apvērsumu, bet krājumā ietvertie dokumenti pierāda, ka pērkonkrustieši tikai «... gatavojas izkliegt lozungus, noturēt aģitācijas runas...», bet leģionāriem ir palikusi gandrīz tikai viena A.Ruļļa vadīta 17 personu liela grupa. Neviens cits, izņemot Ulmani, apvērsumu negatavoja, un, pat ja sapņoja par apvērsumu, tie bija tikai sapņi.
