Anta Priedīte
Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 3
19. gadsimta vācu dramaturga, rakstnieka un drāmas teorētiķa Gustava Freitāga vārdā nosauktā Freitāga piramīda jeb piecu cēlienu drāmas struktūra visprecīzāk apraksta veidu, kādā cilvēka apziņa intuitīvi uztver un pūlas izskaidrot kādu notikumu. Šim principam seko gan vairums dramaturgu jau kopš Šekspīra laikiem, gan kinonozares pārstāvji un psihoterapeiti.
Struktūra «ekspozīcija → kāpinājums → kulminācija → atgriešanās / kritiens → katastrofa / atrisinājums» iesaiņo cilvēcisko pieredzi pabeigtos geštaltos jeb stabilās piramīdās, kas būvē turpmāko dzīvi. Nepabeigtās struktūras velkas nopakaļ un gaida izdevīgu brīdi.
expositio: vasarā es iemīlējos
jūnija sākumā iemīlējos grāmatā
uzskrēju virsū viesībās un
