Foto — LETA
Žurnāls Domuzīme, 2025, nr. 1
Pagājušajā gadā prozā turpinājās robežu pārkāpšana un jaunu robežu veidošana, bet zaudējumi mijās ar ieguvumiem.
Atvadījāmies no Alberta Bela — vesela prozas laikmeta simbola. Kupls lasītāju pulks skuma par iemīļotās romānu autores Ingunas Baueres, bet 2025. gada sākumā — arī par dzejnieces, prozaiķes un tulkotājas Dainas Avotiņas aiziešanu. Abas rakstnieces dzīves pēdējā gadā vēl paspēja atstāt literāro mantojumu — iznāca Baueres romāns Daiļā Marija un Avotiņas romāna Melnā saulespuķe atkārtots izdevums.
Saņēmām arī citu aizgājušu autoru devumu: uz interviju pamata tapušo Valentīnas Freimanes atmiņu grāmatu Antigones likums, kuru sakārtojusi Jolanta Treile, un izdevumā Es esmu tas, kas paliek pāri. Dienasgrāmatas. 2003—2019 ietvertos prozaiķes Andras Neiburgas tekstus Ilmāra Šlāpina sastādījumā. Abas grāmatas liecina par talantīgu personību spēju sniegt mākslas dziļuma sajūtu arī šķietami ne daiļliterārā darbā un spilgti raksturo sašūpoto priekšstatu par to, kas ir dokumentāls teksts un kas ir literatūra.
