Ilustrācija — Corbis/Scanpix
Pieci rakstnieki, šāgada literatūras balvas nominanti, iesaka grāmatu, ko vērts izlasīt vasaras brīvdienās
Titāna skrūves. Māris Bērziņš
Iesaka Andra Manfelde:
Ir tāds teiciens - «ja to uzrakstītu, neviens neticētu, ka tā noticis». Titāna skrūves lasot, svārstos starp noticēšanu un neticēšanu, jo visnotaļ romantiskais stāsts mijas ar absurdiem, kalambūriem, maģiski zemētu latviešu reālismu.
Lai arī kaitināja paviršā mušmiru ēšanas epizode, kas man sasaucās ar hankas vārīšanu Viļa Lācīša «stroikā», tomēr reālistiskie tēlojumi, piemēram, galvenā varoņa atpūta ar pelmeņu bļodu pie TV, kamēr mīļotās nav mājās, precīzie «viņa un viņas» dialogi, kolorītais Jāņonkulīša portrets nostiprināja pārliecību, ka lasīt latviešu oriģinālliteratūru ir jēgpilns un baudpilns process, jo nav nekā interesantāka par «šeit un tagad» notiekošo, jo ne jau robežzīmes, bet valoda iezīmē teritorijas un literatūra, ne politiskie kuluāri mūsu tagadni raksturo vistiešāk.
