Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 2
***
bērnības pļavās sāp dūša
iedur bezdelīgactiņas
dungojas vārdi par galiem kas satiekas
Lielupe tikpat liela kā Daugava
te es vienmēr palikšu maza
vienmēr noaušu kājas
pirms iebridīšu
***
domas un bailes no aizmirstības padara traku
dienas faktūrās mēģina sadzīvot mani alter ego
vēsi zilie toņi vienmēr atbrīvo kad ceļš
ir divkārt tālāks sniegputenī vai lietū
mēness glūn caur pieri kā tie daudzie sevi
nogalina caurām naktīm
un kopš viņi izgāja ielās aizkorķētām ausīm
logi kā nošu rindas izkaisīti ēku smagajos ķermeņos
garāmgājējs slīd izplūdušā atveidā
kā reducēta kailfigūra kas aizkavēta kadrā
esmu izmisis saka vīrietis ar pašapmierinātu sejas izteiksmi
***
ja kādreiz būšu tev apnikusi
apsolu pasūtīt amerikāņu kalendāru
un mūsu svētdienas vairs nekad
nesaskriesies
