Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
ES jaunu mērķu ieviešanā izmanto gan pātagas, gan burkāna principu, proti, dod naudu investīcijām, taču soda par mērķu nesasniegšanu. Pie ES fondu naudām esam pieraduši, bet būs jāpierod arī pie tā, ka, iespējams, maksāsim soda naudas par pietiekami lielā apjomā nesamazinātiem izmešiem. Tomēr ES regulējums attiecībā uz emisijām ir sarežģīts un jāizvairās no pārpratumiem un pārmetumiem nevietā.
Pirmkārt, atbildība par CO2 kvotu iepirkšanu tiek likta uz degvielas sektora uzņēmumiem. Izdevumi palielināsies tiem tirgotājiem, kuri pārsvarā realizē fosilo degvielu, jo viņi tērēs vairāk naudas, pērkot emisiju kvotas. Palielināsies konkurence starp degvielas tirgotājiem, kas nozīmē, ka mēs kā patērētāji varēsim izvēlēties.
Otrkārt, varam nonākt situācijā, kad valsts budžeta nauda jātērē kvotu pirkšanai no valstīm, kuras būs efektīvāk samazinājušas emisijas. Katrai ES dalībvalstij noteikti sasniedzamie mērķi.
