Ilustratīvs attēls.
Novembra beigās acīgi analītiķi pamanīja Igaunijas premjerministres teikto, ka Igaunijai būšot jātērē 225 miljonus eiro, lai pirktu emisiju samazināšanas kvotas. Igaunija pašlaik neesot gatava sasniegt 2030. gada emisiju samazināšanas mērķus, tai skaitā īpaši transportā.
Loģisks ir jautājums, cik mums būtu jāmaksā un kurš tieši ir “mums” - vai valsts budžetam jeb nodokļu maksātājiem, vai tikai biznesam? Un kā vērtēt to, ja šī summa Latvijas gadījumā izrādītos vēl lielāka - ņemot vērā to, ka mums ir vēl lielāks un vecāks autoparks, vēl mazāk siltinātu ēku. Vēsture liecina, ka Igaunijas valdība spēj saņemties un pieņemt tā sauktos “nepopulāros lēmumus”. Vai to gribēs un spēs mūsu valdība, par to pagaidām nav pārliecības. Varbūt vēl brīdi varam vingrināties šīs summas aprēķinu veikšanā, bet strauji tuvojas laiks, kad finanšu ministram var iznākt meklēt naudu, atņemot to citām vajadzībām.
