Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Stagnācija Latvijas ekonomikā ir ieilgusi. Šogad ekonomika augs vien par 0,9%, bet 2025. un 2026. gadā izaugsme sasparosies līdz attiecīgi 2,6% un 2,9%. Neskatoties uz to, ka strādājošo pirktspēja ir būtībā atguvusi zaudēto, iedzīvotāji ir piesardzīgi savos tēriņos. Eksportā un privātajās investīcijās atkopšanos gaidām tikai nākamgad – kad centrālo banku noteiktās procentu likmes būs zemākas.
Ekonomikas vilcējspēks pirmajā pusgadā ir bijuši valdības tēriņi, un skaidrs, ka tas ilgi turpināties nevar. Tomēr pārāk naska un nepietiekami izdiskutēta valsts budžeta deficīta samazināšana var negatīvi atspēlēties gan īstermiņā, iedragājot ekonomikas dalībnieku noskaņojumu, gan ilgtermiņā.
Eksportā izaugsme tikai nākamgad
Pasaules centrālās bankas ir sākušas procentu likmes samazināt, taču arvien skaļāk izskan analītiķu un tirgus dalībnieku bažas, ka likmju griešana nāk par vēlu. Prognozējam, ka ASV ekonomikas izaugsme tuvākajos gados krietni piebremzēsies. Tādēļ finanšu tirgos ar atvieglojumu tika uztverti Federālo rezervju bankas (FED) vadītāja Ž. Pauela (Jerome Powell) nesenie izteikumi, ka ir pienācis laiks likmes samazināt, jo inflācija ir uz pareizā ceļa, savukārt bezdarbs aug. Patlaban tirgiem vairs nav nekādu šaubu, ka septembra sanāksmē FED sāks likmes mazināt – jautājums tikai, cik straujš būs ceļš uz leju. Pasaules galvenās centrālās bankas “uzdotais tonis” būs pamudinājums arī pārējiem nekavēties ar likmju normalizāciju.
