tiesiskums
- Pasaulē
- 12.05.2025.
VIDEO: Kā Polijas vēlēšanas ietekmēs Eiropu?
- Komentārs
- 24.04.2025.
- Pauls Raudseps
Draud deportācija
- Komentārs
- 12.03.2025.
- Pauls Raudseps
ASV paškaitējums
- Pasaulē
- 12.05.2025.
VIDEO: Kā Polijas vēlēšanas ietekmēs Eiropu?
Polija gatavojas izšķirīgām vēlēšanām, kas varētu mainīt tās lomu Eiropā.
- Komentārs
- 24.04.2025.
- Pauls Raudseps
Draud deportācija
Kādas ir garantijas, ka izpildvara nevērsīsies pret politiskiem ienaidniekiem?
- Komentārs
- 12.03.2025.
- Pauls Raudseps
ASV paškaitējums
Tiesas Ameriku neglābs, ja prezidents ir gatavs ignorēt to lēmumus
- Viedoklis
- 19.12.2024.
Šķīrējtiesas reforma Latvijā – regulējums pilnveidots, tagad jāievieš dzīvē
Saimniecisku strīdu risināšana uzņēmējiem Eiropā un Ziemeļvalstīs aizvien biežāk nozīmē šķīrējtiesu izvēli, kas pamatā ir saistīts ar krietni ātrāku tiesvedības procesu, nekā valsts tiesā. Divas trešdaļas jeb 64% komersantu Ziemeļvalstīs strīdus mūsdienās izvēlas risināt šķīrējtiesās. Somijā šis procents pat sasniedz 88%, bet Zviedrijā - 78%, liecina advokātu biroja Roschier ikgadējais pētījums par iecienītākajām strīdu risināšanas metodēm. Bez lietu izskatīšanas ātruma un efektivitātes, jāpiemin arī tādi ieguvumi kā konfidencialitāte (informācija par lietu nenonāk publiskā telpā un neietekmē pušu komercdarbību) un šķīrējtiesnešu augstā kvalifikācija un pieredze attiecīgajā strīda nozarē.
- Viedoklis
- 16.02.2024.
Daudzdzīvokļu namu siltināšana – kā iekustināt iestrēgušo vezumu?
Padomju laikā celto daudzdzīvokļu namu renovācijas problēma ir viens no jautājumiem, ko savā prioritāšu sarakstā iekļauj katra valdība, taču ar praktisku šīs visnotaļ aktuālās problēmas risināšanu jau ilgstoši neveicas. Ir dažas pilsētas, kurām izdevies panākt jūtamu progresu (Liepāja, Olaine, Valmiera u.c.), bet Rīgā, kur veco namu ir visvairāk, šis problēmu vezums ir pamatīgi iestrēdzis.
- Viedoklis
- 21.09.2023.
Notariāta nākamā desmitgade – mākslīgā intelekta zīmē
Latvijas notariāts šogad septembrī svin 30 gadus – pirms 30 gadiem beidza pastāvēt notāru kantori un darbību sāka atjaunotās Latvijas Republikas zvērinātu notāru biroji. Šajā laikā notāri ir aktīvi iesaistījušies Latvijas demokrātiskās valsts tiesiskās vides veidošanā, virzot iniciatīvas, kas fokusētas uz Latvijas iedzīvotāju interesēm.
- Redaktores sleja
- 20.09.2023.
- Nellija Ločmele
«Normāls priekšstats»
- Komentārs
- 26.07.2023.
- Pauls Raudseps
Temīda gūstā
- Vēlēšanas
- 14.09.2022.
Tiesiskums ir arī konservatīva vērtība
- Redaktores sleja
- 20.09.2023.
- Nellija Ločmele
«Normāls priekšstats»
Varu piekrist Gunāram Kūtrim — Latvijas iedzīvotājiem ir tiešām vienalga, kurš deputāts vada Saeimas sēdes. To Kūtris nedēļas sākumā secināja Latvijas Radio, kad bija uzaicināts uz garāku interviju kā jaunās koalīcijas kandidāts spīkera amatam.
- Viedoklis
- 13.09.2023.
Vai un kad Latvijai jāatzīst Krievijā pieņemti spriedumi?
Krievijas sāktais karš Ukrainā ir izgaismojis Krievijas politiskā režīma brutalitāti un cilvēktiesību pārkāpumus gan pašā Krievijā, gan ārpus tās. Pirmskara sadarbību ar Krieviju pārskata daudzas valstis, arī Latvija, un tas ir kļuvis ne vien par politiski, bet arī morāli aktuālu jautājumu. Vai, no vienas puses, atzīstot Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, Latvija, no otras puses, tomēr var turpināt tāpat kā līdz šim apņemties sniegt tiesisko palīdzību, kas nepieciešama Krievijas tiesiskās sistēmas funkcionēšanai, un atzīt sev par saistošiem Krievijā pieņemtos spriedumus?
- Komentārs
- 26.07.2023.
- Pauls Raudseps
Temīda gūstā
Netanjahu valdības tieslietu «reformas» apdraud demokrātiju Izraēlā
- Intervija
- 25.01.2023.
- Aivars Ozoliņš
Jaunie ministri. Par cieņpilnu dialogu
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere vēlas nodrošināt tiesu varas neatkarību un spriedumu pildīšanu
- Vēlēšanas
- 14.09.2022.
Tiesiskums ir arī konservatīva vērtība
Tieslietu ministrs un Konservatīvo premjerministra kandidāts Jānis Bordāns par to, ar ko viņa partija atšķiras no Nacionālās apvienības, un par svārsta principu politikā
- Viedoklis
- 01.07.2022.
Cik augstas ir sabiedrības līdzdalības kāpnes?
Iedzīvotāju līdzdalību valsts pārvaldes procesos var salīdzināt ar kāpnēm: jo aktīvāk cilvēki iesaistās sabiedrībai nozīmīgu lēmumu izstrādē, jo augstāks līdzdalības pakāpiens, uz kura atrodas sabiedrība.
