Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Krievijas sāktais karš Ukrainā ir izgaismojis Krievijas politiskā režīma brutalitāti un cilvēktiesību pārkāpumus gan pašā Krievijā, gan ārpus tās. Pirmskara sadarbību ar Krieviju pārskata daudzas valstis, arī Latvija, un tas ir kļuvis ne vien par politiski, bet arī morāli aktuālu jautājumu. Vai, no vienas puses, atzīstot Krieviju par terorismu atbalstošu valsti, Latvija, no otras puses, tomēr var turpināt tāpat kā līdz šim apņemties sniegt tiesisko palīdzību, kas nepieciešama Krievijas tiesiskās sistēmas funkcionēšanai, un atzīt sev par saistošiem Krievijā pieņemtos spriedumus?
Pagājušajā gadā Latvija jau izbeidza vai apturēja darbību vairākām savstarpējām vienošanām ar Krieviju attiecībā uz starpvaldību sadarbības komisiju izveidošanu, nodokļu dubultās aplikšanas novēršanu, pensionāru sociālo aizsardzību, Uzvaras pieminekļa uzturēšanu un saglabāšanu un citiem jautājumiem. Taču Krievijas tiesiskuma deficītam ir vēl daudz būtiskāka un tiešāka nozīme attiecībā uz savstarpējās tiesiskās palīdzības sniegšanu. Saeima 22. jūnijā nodeva Ārlietu komisijai likumprojektu, kas paredz denonsēt Latvijas un Krievijas līgumu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās. Šis līgums ir spēkā kopš 1995. gada, regulējot ļoti plašu jautājumu loku Latvijas tiesiskajā sadarbībā ar Krieviju: procesuālo darbību izpildi, personu nopratināšanu un izdošanu, pierādījumu nodošanu, piemērojamā likuma un jurisdikcijas noteikšanu, spriedumu atzīšanu un izpildi un citus sadarbības aspektus. Šā līguma denonsēšana, nenoliedzami, skar starptautiskās politikas aspektus, kas ir Latvijas likumdevēja politisko diskusiju jautājums. Taču vienlaikus vismaz attiecībā uz Krievijā pieņemtu spriedumu atzīšanu un izpildi šim jautājumam ir arī konkrēts juridiskais aspekts, kas ņemams vērā politiskajās diskusijās.
