Mārtiņš Brikers

  • Gunita Nagle
  • 27.04.2018
  • IR
«Oi, kas tik nav bijis! Esmu saukts tāpēc, ka kaimiņa suns staigā pa pagalmu. Ievārījuma burciņa pazudusi. Cilvēkam ir kaut kas nozagts, bet viņš nevar īsti atcerēties, kā izskatās nozagtās lietas. Savainotu stārķu dēļ.»
Foto — TUESI.LV

«Oi, kas tik nav bijis! Esmu saukts tāpēc, ka kaimiņa suns staigā pa pagalmu. Ievārījuma burciņa pazudusi. Cilvēkam ir kaut kas nozagts, bet viņš nevar īsti atcerēties, kā izskatās nozagtās lietas. Savainotu stārķu dēļ.» Foto — TUESI.LV

Rundāles novada policists

Par policistu Mārtiņš (25) gribēja kļūt jau bērnībā. Filmās bija redzēts, kā izmeklētāji atšķetina sarežģītus noziegumus, seko pārgalvīgas pakaļdzīšanās bandītiem, kuri vienmēr tiek notverti un saslēgti roku dzelžos. Jā, Rundāles puikam gribējās tādu darbu. Kad bija iespēja Ēnu dienā pavērot Valsts policijas darbu, viņam kļuva skaidrs, cik ļoti viņu ikdiena atšķiras no kinoindustrijas trilleriem. Tomēr Mārtiņš tik un tā nolēma studēt jurisprudenci un tagad jau ceturto gadu ir pašvaldības policists Rundāles novada vairāk nekā četriem tūkstošiem iedzīvotāju.

«Interesants,» Mārtiņš vienā vārdā raksturo savu darbu. No rīta pamostoties, nekad nevar zināt, ko jaunā diena nesīs. «Bieži braucu izšķirt strīdus, kas radušies dažādu iemeslu dēļ: par zemes robežām, pārāk skaļu mūziku, trokšņošanu nakts laikā. Ja vīrs un sieva plēšas, jāizvērtē, vai viņi var savus bērnus pieskatīt. Daudzi dzer. Apsekoju nekoptās teritorijas. Jākontrolē arī, kā vietējie ievēro makšķerēšanas noteikumus.»

Jaunākajā žurnālā