Ilustrācija — Reinis Hofmanis.
Pagājušajā pavasarī bijušais dzīvesbiedrs nogrieza Santai* ausi. Tad devās uz policiju, bet pa ceļam ausi izmeta — tā zuda iespēja ausi piešūt atpakaļ. Taču gada laikā Santa ir zaudējusi vēl daudz vairāk: darbu un bērnus. Kāpēc?
Policija bija pārsteigta. «Mēs viņa pirmo versiju neierakstījām, jo neviens negaidīja, ka atnāks kāds un teiks: es nogriezu sievai ausi,» atceras Valsts policijas Ķengaraga iecirkņa priekšniece Inga Meikšāne. Vīrietis nosaucis vairākas vietas, kur ausi esot izmetis. «Ja jūs redzētu, kā policisti meklēja ar grābekļiem un metāla detektoru (pie auss bija palicis auskars) — pa peļķēm, visur. Neatradām.»
Vardarbības kulminācijai šajā ģimenē ir astoņu gadu priekšvēsture ar dzeršanu, kaušanos, greizsirdību un postošu pieķeršanos, no kuras nav spēka aiziet. Notikušais uzdod neērtu jautājumu — kādi ir valsts pienākumi pret cilvēku, kas sev palīdzēt nevar vai nevēlas?