Pasaulē šogad divdesmit sesto reizi 21. februāri piemin kā Starptautisko dzimtās valodas dienu. UNESCO to veidoja 1999. gadā, bet ANO atzina 2002. gada 15. februārī ar rezolūciju Nr. 56/262 ar oficiālo nosaukumu franciski multilingvisms[1], kā 12. un 13. punktu galvenā tēze ir glābt valodas, kas apdraudētas vai uz izmiršanas sliekšņa. Vēsturiski datumu gan saista ar Austrumpakistānas ļaužu 75 gadus senu cīņu par bengāļu valodu, ko prot ap 280 miljonu un kam gals nedraud.
Mēs, latvieši sakām «dzimtā valoda», svētkos dziedam Līvu dziesmu ar rumāņu dzejnieka Grigore Vieru vārdiem Dzimtā valoda un bieži sadzīvē kā pašsaprotamu uztveram to, ka tā cilvēkam ir viena. Mātes, ģimenes, dzimtas valoda. Poētiska un politiska izpratne, kas dažreiz būs viens un tas pats. Sociolingvistikas zinātnē lieto terminu «pirmā valoda». Pirmā ne obligāti būs mātes, tēva vai etniskā mantojuma valoda. Pirmā valoda ir tā, ar ko bērns ir saskarsmē saziņā valodas apguves sākumā vai kritiskajā periodā valodas attīstībā – mūsu fundamentālie sociolingvistikas akadēmiķi Ina Druviete un Māris Baltiņš uzsver - ja bērns šos dzīves gadus atrodas saskarē ar vairākām valodām, tās visas ir viņa pirmās; «pirmās valodas» var būt divas vai vēl vairākas[2]. Tie ir dabas likumi[3]. Atbilstoši ģeneratīvajai gramatikas teorijai valoda ir iedzimta spēja, valodas apguves mehānisms ir dabas noteikts lingvistisku universāliju kopums. Ceturtdaļgadsimtu plaši pētīti ir gēni, kas determinē runas un valodas esību, sākot ar igauņu-zviedru paleoģenētiķa Svantes Pēbo slaveno dakšgalvas proteīnu P2[4], kāds bija jau neandertāliešiem[5] un ar ko putni dzied, sikspārņi eholotē un cilvēki runā. Kanādas pētnieku Vaildera Penfīlda un Lamāra Robertsa kritiskā perioda teorija ir aprobēta vismaz 65 gadus[6]. Zinātniskā diskusija par kritiskā perioda robežām turpinās arī šogad, parasti min pirmos 3 – 6 gadus (nepārsniedzot 12)[7]. Tajā valodas centri nostiprinās kreisajā puslodē smadzeņu lateralizācijas laikā; zinātnieki Druviete un Baltiņš akcentē, ka «pirmās valodas» gadījumā netulko vārdus no vienas valodas otrā, kā tas notiek «otrās valodas» mācīšanās laikā, bet «vienlaikus aizpilda nišas smadzenēs ar strukturētu abu valodu materiālu[8].» «Otrās valodas» ir visas pārējās.
