Ilustratīvs attēls no pixabay.com.
Ja ne ik dienu, tad katru nedēļu redzam postu, kādu reālajā dzīvē nodara sociālajos medijos izcēlies konflikts. Pēc nesenā uzbrukuma ASV Kongresam vai arī Twitter tapušiem politiskiem lēmumiem Latvijā, kārtējo reizi varētu ironizēt, ka esam nonākuši turp, kur tiekušies – emociju vadītā informatīvā telpā, kas ietekmē ikvienu no mums. Sociālo mediju panākumi un radītie mīti ieplūst tradicionālo mediju formātos – laikrakstos, ziņu portālos, TV un radio – un galu galā ne tikai sasniedz dzirdīgas ausis, redzīgas acis, bet motivē cilvēkus rīkoties savā ikdienas dzīvē. Šī informācijas telpa ietekmē mūsu rīcību, ne tikai izvēloties sev tīkamo kurpju pāri, bet arī lemjot par valsts nākotni.
Tas nenāk kā pārsteigums, zināmā mērā tam esam rūpīgi gatavojušies. Ne viena vien sabiedrisko attiecību stratēģiskā diskusija veltīta tam, kā valsts pārvaldes darbu emocionāli saistošāk pasniegt moderno mediju telpā. Garlaicīgi fakti, gari pētījumi vai zinātniski raksti zaudē savu pievilcību, tos parasti neiesaka izmantot sociālajos medijos, labāk izskan personificēta un emocionāla ziņa. Tomēr nepārtraukta jaunrade un prasmju apgūšana sociālajos medijos nav veicinājusi uzticību valsts pārvaldei. Varbūt esam neprasmīgi tviterotāji? Bet varbūt ir jāmaina valsts pārvaldes pieeja politikas veidošanā?
