Pjotrs Avens. ALFA-Bank publicitātes foto
Krievu oligarham Pjotram Avenam nesen atļauts ieskaitīt savā Latvijā iesaldētajā bankas kontā vairāk nekā 235 miljonus eiro no līdzekļiem, līdz kuriem sankcijas līdz šim nesniedzās. Vai tas ir paņēmiens cīņā, lai izkļūtu no sankciju tvēriena?
Šogad februārī sankcijām pakļauto krievu uzņēmēju finansēs notika ļoti neparasta kustība, pagaidām tikai uz papīra. Kāda no personām lūdza un saņēma atļauju savā iesaldētajā bankas kontā Latvijā ieskaitīt milzīgu summu — gandrīz ceturtdaļmiljardu. 235 885 899 eiro un 19 centus, ja runājam pilnīgi precīzi. Ja šī summa faktiski nonāktu kādā Latvijas bankas kontā, tā četrkārt pārsniegtu to, kas pašlaik ir iesaldēta visu sankcijām pakļauto personu kontos Latvijā kopumā.
Protams, arī šie līdzekļi pārskaitīšanas gadījumā uzreiz tiktu iesaldēti, jo to saņēmējs ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā, ko dalībvalstis ieviesa pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Neparasts šis gadījums ir divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, iesaldētajos banku kontos Latvijā pēdējā gada laikā naudas apjoms nevis papildinās, bet gan uz pusi sarucis. Otrkārt, iesaldētajā Latvijas kontā nauda tiktu pārskaitīta no Centrālāzijas valsts, bijušās padomju republikas, kas sankcijas nav ieviesusi, tātad tur to var brīvi tērēt.
Ir izdevās noskaidrot, ka atļauja dota Latvijas un Krievijas dubultpilsoņa Pjotra Avena naudas pārskaitīšanai. Pats Avens intervijai neatsaucas, bet ar organizācijas Aven Foundation un labdarības fonda Paaudze valdes locekļa Igora Basa starpniecību nodod lakonisku ziņu, ka pārskaitījums nav veikts, taču sīkākos komentāros neielaižas.
Cīņa par naudas atbrīvošanu
Pat par spīti ES sankcijām, Pjotrs Avens pagājušā gada beigās spēja ierindoties starp pasaules bagātākajiem cilvēkiem. Bloomberg Billionaires Index viņam piešķīra 395. vietu un aplēsa turību 7,38 miljardu dolāru vērtībā. Pašlaik gan viņš izslīdējis no publiski redzamā 500 bagātāko topa.
Miljardieris tiek dēvēts par Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā loka cilvēku, kurš bija klāt arī svinīgajā audiencē pie prezidenta, kad Krievija sāka asiņaino iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī. Taču viņš arī vairāk nekā 15 gadus nodarbojies ar mecenātismu un dažādu mākslas projektu atbalstīšanu Latvijā, kā arī veidojis saites ar Latvijas politiķiem. Viņa porcelāna kolekcijas izstādi Ogrē organizēja pilsētas mērs Egils Helmanis (NA), pēc sankciju noteikšanas atbalstu izteikuši bijušais Valsts prezidents Andris Bērziņš, bijušais premjerministrs Valdis Birkavs un bijušais ārlietu un satiksmes ministrs Aivis Ronis, bet KNAB savulaik slepeni ierakstītas sarunas liecina par iespējamu Edgara Jaunupa (LA) labvēlību pret pilsonības piešķiršanu Avenam.
Šā gada sākumā izskanēja ziņas, ka Avens pārtraucis dalību vienā no lielākajām Krievijas finanšu institūcijām — komercbankas Alfa-Bank kapitālā. Savas daļas viņš pārdevis biznesa partnerim Andrejam Kosogovam, ziņoja Financial Times. Tieši līdzdalības dēļ šajā bankā viņš tika iekļauts ES sankciju sarakstos. «Avena kungs ir izpildījis visas prasības, kas nepieciešamas sankciju atcelšanai,» aktīvu pārdošanu Krievijā tagad Ir komentē Bass.
Vai no Krievijas bankas pārdošanas iegūtās naudas glabāšana Latvijas kontā patiešām varētu būt arguments, lai atceltu sankcijas krievu miljardierim, skaidru atbildi Ir nevar sniegt Finanšu izlūkošanas dienests, kas Latvijā kontrolē sankciju ievērošanu. Lēmums par personu iekļaušanu sankciju sarakstā tiek pieņemts ES līmenī. Viens no kritērijiem nosaka, ka sarakstos var iekļaut «ietekmīgus uzņēmējus, kas darbojas Krievijā». Tomēr «sankciju subjekta savu aktīvu pārdošana Krievijā pati par sevi nav pamats noteikto sankciju atcelšanai», dienests norāda Ir.
Mēģinājumi krievu oligarhu Avenu, kam pieder īpašumi arī Latvijā, atbrīvot no sankciju žņauga, turpinās neatlaidīgi. Putinam draudzīgais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns marta vidū draudēja, ka bloķēs ES sankciju pagarināšanu vairāk nekā 2000 krievu, ja no saraksta netiks svītrotas astoņas personas, to skaitā ietekmīgās Alfa grupas ilggadējie biznesa partneri Mihails Fridmans un Pjotrs Avens. Vēlāk Orbāns uzstāja vairs tikai par Fridmana izņemšanu no sankciju saraksta, bet viņam neizdevās panākt pat to. Šoreiz. Taču ik pēc sešiem mēnešiem dalībvalstīm ir jāatgriežas pie sankciju saraksta pārvērtēšanas un pagarināšanas, un atkal būs nepieciešams vienbalsīgs lēmums.
Turklāt cīņa par Avena naudas atbrīvošanu rit arī Eiropas Savienības tiesā, kas pērn pavasarī pasludināja spriedumus, ar kuriem atcēla gan Avena, gan Fridmana iekļaušanu sankciju sarakstos no 2022. gada februāra līdz 2023. gada martam. Latvija par to iesniedza apelācijas sūdzību. Lietā pašreiz norit tiesvedība, informē Tieslietu ministrija.
Putina emisārs?
Latvijā iesaldēti Avena naudas līdzekļi un nekustamie īpašumi, kā arī astoņi ar viņu saistīti uzņēmumi. Iesaldēta arī divu viņam piederošu organizāciju — Aven Foundation un labdarības fonda Paaudze — darbība.
Vadošs uzņēmējs, kas ir tuvs Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Tā par Avenu rakstīts ES sankciju sarakstā. Mediji ziņojuši, ka Avena un Putina draudzība esot sākusies 90. gadu sākumā, kad, būdams Krievijas ārējo ekonomisko sakaru ministrs, Avens palīdzējis Sanktpēterburgas mērijā strādājošajam Putinam. Vēlāk publicētie izmeklēšanas dokumenti liecinājuši, ka Sanktpēterburgas domē Putins organizējis koksnes, metālu un vērtīgu izrakteņu eksportu apmaiņā pret pārtikas produktiem un atļauju šiem bartera darījumiem Putins bija lūdzis Avenam. Taču produktus pilsēta tā arī nesaņēma, un izmeklēšanas komisija prasījusi Putinu atlaist, bet tā vietā viņš paaugstināts par mēra vietnieku.
Avena vārds izskanēja arī ASV izmeklēšanā par Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Avens uzrunājis bijušo diplomātu Ričardu Bērtu, kurš iepriekš bija strādājis Alfa-Bank, lai viņš palīdz nodibināt kontaktu starp Kremli un Trampa administrāciju. 2021. gadā kādā intervijā Krievijas medijiem uz norādi, ka viņš un Fridmans tiek saukti par «Putina emisāriem», Avens atbildēja, ka tās esot «tīrās blēņas». Šajās sarunās viņi pārstāvot tikai sevi.
Ļauj tērēt, bet bez luksusa
Šā gada 1. martā Latvijā bija 148 tādas personas, kurām Latvijā iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi. Kopumā finanšu iestādēs iesaldētā naudas summa martā bija nepilni 55 miljoni eiro. Vēl pērn aprīlī iesaldēto līdzekļu summa tuvojās 116 miljoniem. Kritumu visbūtiskāk ietekmēja Latvijas Gāzes akciju izslēgšana no kredītiestāžu turētajiem aktīviem.
Kopš pagājušā gada aprīļa, kad par kompetento iestādi sankciju izpildes jautājumos kļuva Finanšu izlūkošanas dienests, uz sankciju sarakstā esošo personu kontiem Latvijā atļauts pārskaitīt pavisam 241 miljonu eiro, kopumā četrām personām.
Šādiem pārskaitījumiem ir jāsaņem atļauja, un tas notiek reti — lielākā summa pērn bija divi miljoni eiro maijā. Taču šogad februārī parādās rekordsumma 235 miljonus eiro atļauts pārskaitīt vienai personai.
Finanšu izlūkošanas dienests konkrētu informāciju nesniedz, pamatojot to ar personas datu aizsardzību. Taču vispārīgi par šādām situācijām, kad naudu pārliek no vienas kabatas, kur tā nav iesaldēta, uz citu kabatu, kur tā tiek iesaldēta, dienesta priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs skaidro — tas nav sankciju pārkāpums. Gluži pretēji, tas palielinot sankciju efektivitāti, jo iesaldēta lielāka naudas summa.
Tiesa, dienests drīkst sniegt atļaujas iesaldētās naudas izmantošanai. Kopš pagājušā gada aprīļa šādas atļaujas izmantojušas 14 sankciju sarakstā esošas personas par kopējo summu 4,53 miljoni eiro. Šo tēriņu mērķi bijuši trīs. Pamatvajadzību segšana, piemēram, ikdienas sadzīves nodrošināšanai un veselībai, arī uzņēmumu minimālai pastāvēšanai — īrei, nodokļiem, komunālajiem maksājumiem un algām. Atļauti arī izdevumi iesaldēto līdzekļu, piemēram, nekustamo īpašumu vai transportlīdzekļu, stāvokļa saglabāšanai. Ja mājas Jūrmalā vai Rīgā kļūtu par graustiem, tas bojātu vidi visiem, saka Iļjenkovs. Šajā sadaļā iekļauti arī izdevumi, piemēram, mašīnu tehniskajai apskatei vai minerālmēslu drošai uzglabāšanai ostas uzņēmumos. Trešā izmaksu kategorija ir samērīga advokātu algošana.
Prakse tam, kādus izdevumus atļaut, veidojoties no pieredzes, dienesta iekšienē par to notiekot diskusijas. Tomēr mērķis esot nepieļaut, ka šie izdevumi ļauj atgriezties pie luksusa dzīvesveida, skaidro Iļjenkovs.
Vai un cik daudz no šiem kopējiem izdevumiem tērējis Avens, nav zināms, jo dienests šādu informāciju nesniedz. Vien norāda, ka rūpīgi seko līdzi darījumiem, lai nepieļautu, ka nauda tiek izlietota neatbilstoši izsniegtajai atļaujai. Līdz šim dienests izsniedzis vairāk nekā 100 atļauju naudas izmaksai un vairāk nekā 40 noraidījumu. Tomēr, lai atvieglotu dienesta darbu, no šā gada sākuma noteiktu kategoriju maksājumus, piemēram, nodokļus, komunālos maksājumus, tehniskās apskates izdevumus, sankciju sarakstā esošie var veikt arī bez atļaujas, to autorizē bankas. Par šādiem maksājumiem sankciju sarakstā esošie ziņo dienestam reizi ceturksnī.
Naudas pārskaitījumu atļaujas sankcijām pakļautu personu Latvijas banku kontos
Pēdējā gada laikā (eiro)
Sankciju sarakstā iekļautās ar Pjotru Avenu saistītās juridiskās personas
- Country Heli
- Ezermaļu mežu īpašumi
- Klauģu muiža Re
- Klauģu muiža
- ABH Holdings S. A.
- Aeroflot Russian Airlines PJSC
- Alfa Bank CJSC
- IDS Borjomi Europe UAB
- Aven Foundation
- Fonds Paaudze
