Baltais nams: ASV valdība tuvākā nākotnē nepiegādās ieročus Ukrainai (papild.)

“The New York Times”: Vašingtona sākusi apsvērt ieroču nosūtīšanu Ukrainai

ASV valdība tuvākā nākotnē nepiegādās ieročus Ukrainai, paziņojis ASV Nacionālās drošības padomnieka vietnieks Bens Rodss. 

“Labākais instruments, kas mums ir, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju, ir sankcijas,” intervijā telekanālam CNN norādīja Rodss, piebilstot, ka pēc Vašingtonas domām ieroču piegādāšana nav atbilde krīzei Ukrainā. Palielināt ieroču skaitu un „dot pretsparu” nav labākā atbilde konfliktā, teica Rodss.

Avīzes „The New York Times” paziņojumu dienu iepriekš, ka ASV izskata iespēju piegādāt Ukrainai ieročus, Rodss tomēr nenoraidīja pilnībā. Viņš teica, ka ASV prezidents saviem padomniekiem devis uzdevumu izpētīt labākās iespējas kauju apturēšanai Austrumukrainā.

Rodss arī uzsvēra, ka Vašingtona joprojām dod priekšroku konflikta mierīgam noregulējumam.

Rodss paziņoja, ka ASV prezidenta Baraka Obamas 9.februārī Baltajā namā paredzētā tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli būs ļoti svarīga, ziņo LETA/DPA.

Merkele izslēdz iespēju Ukrainai piegādāt ieročus 

Vācijas kanclere Angela Merkele izslēgusi iespēju Ukrainai piegādāt ieročus. Par to viņa paziņoja pirmdien vizītē Ungārijā.

„Vācija neatbalstīs Ukrainu ar ieročiem. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka šo konfliktu nevar atrisināt ar militārām metodēm,” paziņoja Merkele Budapeštā, ziņo Dw.de.

Jau ziņots, ka mediji vēstīja par iespējamu ieroču piegādi Ukrainai no ASV.

Arī dažādu Vācijas partiju pārstāvji brīdināja par nopietnām briesmām, ja Ukrainai tiks piegādāti ASV ieroči. „ASV ieroču piegādes Ukrainai būs bīstams solis, kas var ātri novest pie jaunas konflikta eskalācijas,” pirmdien paziņoja Vācijas parlamenta sociāldemokrātu frakcijas ārpolitikas eksperts Nils Annens, vēsta „Reuters”.

Ukrainas konfliktu nevar atrisināt ar militāriem līdzekļiem, un to parādīja Ukrainas vadība, izgāžot uzbrukuma operāciju, teica Annens. „Pārrunu ceļš ir smags, bet uzticams,” viņš norādīja un aicināja Vašingtonu atbalstīt diplomātiskās metodes.

Tikmēr Vācijas un Ungārijas līderi pirmdien apstiprināja, ka atbalsta ideju par brīvās ekonomiskās tirdzniecības zonas izveidi starp ES un Eirāzijas savienību. Turklāt Merkele uzsvēra, ka runa ir par ilgtermiņa perspektīvu, jo patlaban Eiropas Savienība ir „ļoti nopietnā konfliktā” ar Krieviju Ukrainas dēļ.

Jau ziņots, ka ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija sākusi apsvērt ieroču un bruņojuma piegādāšanu Ukrainai, svētdien ziņoja laikraksts “The New York Times”.

Atsaucoties uz ASV amatpersonām, laikraksts vēstīja, ka ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un ASV štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Mārtins Dempsijs ir atvērti diskusijām par šādu iespēju, un NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs atbalsta letālas palīdzības sniegšanu, ziņo LETA.

Viens no avotiem norādīja, ka arī ASV nacionālās drošības padomniece Sūzana Raisa ir gatava pārskatīt savu iepriekšējo nostāju par militāru palīdzību. Kerijs ceturtdien dosies uz Kijevu, kur tiksies ar Ukrainas  prezidentu Petro Porošenko un citām amatpersonām.

Obama pagājušajā nedēļā pauda bažas par situācijas saasināšanos Austrumukrainā un paziņoja, ka ASV apsver visas iespējas, izņemot militāru darbību, lai izolētu Krieviju.

“The New York Times” ziņo, ka astoņas bijušās augsta ranga ASV amatpersonas pirmdien nāks klajā ar aicinājumu Vašingtonai nosūtīt Ukrainai aizsardzības ieročus un ekipējumu trīs miljardu dolāru vērtībā. Ekipējumā, pēc medija ziņām, būs bezpilota lidmašīnas, bruņutehnika un radari, kuri var noteikt pretinieka atrašanās vietu.

Patlaban ASV Ukrainai piegādā neletālu palīdzību – bruņuvestes, dažādu inženiertehnisko aprīkojumu, medikamentus, nakts redzamības ierīces un sakaru līdzekļus. 2014.gada novembrī ASV plānoja sākt Ukrainai piegādāt bruņotus auto „Humvee” un palielināt neletālās palīdzības apjomu.

(papildināta no sākuma0