Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Par patēriņa cenu izmaiņām 2026. gada oktobrī

Neatkarīgi no tā, kurš uzņemsies atbildību par izglītības nozari un ieņems izglītības un zinātnes ministra amatu, Latvijas izglītības sistēmas būtiskākās problēmas paliks tās pašas: skolotāju noslodze, finansējuma sadale, administratīvais slogs, nepietiekams atbalsts skolēniem un jautājumi par izglītības kvalitāti. Šie izaicinājumi nav atrisināmi viena politiskā cikla laikā, tāpēc no nākamā ministra liela daļa nozares gaida nevis kārtējās reformas, bet konsekventu darbu pie jau identificētajām problēmām. Ir vismaz pieci jautājumi, kuriem nākamajos gados jābūt izglītības politikas prioritāšu augšgalā.

Šķiet, gandrīz katru dienu dažādos medijos lasām par to, kā mākslīgais intelekts (MI) mainīs mūsu ikdienu. Nereti šīm prognozēm pievienojas arī visai apokaliptiskas ainas – par profesijām, kas izzudīs, darbavietām, kuras pārņems tehnoloģijas, un pasauli, kurā cilvēka loma kļūs arvien mazāka.

Tuvojoties ziemas sezonai, parasti aug ne tikai pieprasījums, bet arī elektrības biržas cenas. Dienas kļūst īsākas, atjaunīgās enerģijas ražošanu arvien vairāk ietekmē laikapstākļi. Ja vēl gāze kļūst dārgāka un rodas ierobežojumi lētas elektroenerģijas importam, biržā iespējamas pamatīgas cenu svārstības. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka maksāsim vairāk. Prognozējot elektrības cenas, jāņem vērā gan laikapstākļi, gan situācija globālajā enerģētikas tirgū un arī tas, kādu elektroenerģijas iegādes modeli katrs lietotājs ir izvēlējies un cik elastīgi spēj pielāgot savu patēriņu.

No vadītājiem sagaidām, ka viņi ne tikai sasniegs uzņēmuma mērķus, bet arī palīdzēs katram darbiniekam profesionāli augt. Taču vai talantu attīstību varam uzticēt tikai vienam cilvēkam?

Latvija izvirzījusi mērķi līdz 2027. gadam panākt, lai 54% pieaugušo gada laikā iesaistītos izglītībā, taču mūžizglītība nav tikai valsts noteikta prioritāte - arī paši cilvēki tajā saskata iespēju profesionāli attīstīties. OECD dati liecina, ka aptuveni 60% pieaugušo izglītības dalībnieku Latvijā kā vienu no galvenajiem mācīšanās iemesliem min vēlmi uzlabot savas darba izredzes vai profesionālo sniegumu. Tātad gan valsts līmenī, gan individuāli uzsvars tiek likts uz zināšanu un prasmju pilnveidi, taču vai ar to pietiek, lai sasniegtu vēlamo karjeras izaugsmi?

Tiem, kuri seko līdzi ASV prezidenta izteikumiem par Ukrainu un tās prezidentu, var rasties saprotams jautājums. Labas attiecības ar ASV ir ļoti svarīgas Latvijas drošībai. Ja Donalds Tramps tik asi izsakās par Volodimiru Zelenski, varbūt arī mums vajadzētu piebremzēt ar atbalstu Ukrainai? Ukrainai, protams, jūtam līdzi, bet kāpēc lieki kaitināt Trampu? Savs krekls taču tuvāks. Izklausās pragmatiski. Bet patiesībā tā ir aplama un Latvijas drošības interesēm bīstama loģika.

Veselības ministra amats mēdz būt ļoti nepateicīgs, to apzinās gan nozare un sabiedrība, gan paši politiķi. Tam līdzi nāk liela atbildība, steidzamība risināt nepatīkamus jautājumus, nepietiekams budžets un samilzušas problēmas: cilvēkresursu trūkums un tam sekojošā veselības aprūpes personāla nepieejamība, nekonsekvence un negodīgums, raugoties no pacienta puses, galu galā arī vajadzība prioretizēt pacienta vajadzības ārstu un citu veselības aprūpē strādājošo vajadzību priekšā.

Krievijas «asiņaino graudu» tranzīta lieta jau vairākus mēnešus skarbā formā demonstrē, ka liela nauda un «lielā politika» spēj iemīt dubļos un nosmacēt viscēlākos ētikas principus. Loģiski domājoša cilvēka skatījumā ir absolūti pašsaprotami, ka kara laikā ienaidniekam nepalīdzam. Taču mēs piektajā gadā kopš visaptverošā iebrukuma Ukrainā joprojām turpinām «uzbarot» Krievijas kara mašīnu.

Pēdējās nedēļās Latvijas publiskajā telpā un sociālajos tīklos daudz tiek diskutēts par Ārlietu ministrijas (ĀM) piešķirtajiem grantiem dažādām nevalstiskajām organizācijām. Tiek vētīti saraksti, uzdoti jautājumi par caurskatāmību un finansējuma lietderību. Šādās reizēs sabiedrības vēlme pārliecināties, ka līdzekļi tiek izlietoti mērķtiecīgi, ir pilnīgi saprotama.