Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Oktobrī vairākas lietas, kas attiecas uz dalīto īpašumu, tiks skatītas atklātā sēdē Satversmes tiesā. Tiesa uzsvērusi, ka šīs lietas ir cieši saistītas un attiecas uz vienu un to pašu pamatjautājumu - kā tiek noteikta atlīdzība zemes īpašniekiem, ja viņu īpašums tiek izmantots citu personu mājokļu vajadzībām. Pastāv cerība, ka apvienošana palīdzēs nodrošināt vispusīgu un ātrāku iztiesāšanu, taču tā arī izgaismo to, cik sarežģīta un ilgstoša šī problēma ir kļuvusi valstiskā līmenī.

Nesen medijos tika publicēts raksts par Latvijas Universitātes pētījumu, kurā secināts, ka skolas direktors lielā mērā ietekmē skolēnu sasniegumus. Vienlaikus pētījumā runāts arī par to, ka mainās direktora loma – no autoritatīva uz atbalstošu vadītāju. Skolas direktora loma mūsdienās patiešām ir mainījusies, jo skolēni, vecāki un pedagogi no direktora sagaida ne tikai profesionālu un strukturētu skolas vadīšanu, bet arī vizionēšanu un virzīšanos uz jauniem mērķiem. Tieši tāpēc jānodrošina atbalsta iespējas arī pašiem direktoriem, lai viņi var mācīties, augt un veiksmīgi pildīt lomu, kas no viņiem tiek sagaidīta.

Eiropas Sociālā harta, kurai pievienojusies arī Latvija, paredz ikvienam cilvēkam tiesības uz veselības aizsardzību. Tā nav tikai skaista deklarācija – tā ir apņemšanās samazināt slimību cēloņus un veidot sistēmu, kas palīdz cilvēkiem dzīvot kvalitatīvāk un arī ilgāk. Tomēr jāvaicā: vai Latvijā šī apņemšanās patiešām tiek īstenota?

Mūsdienu mainīgajā pasaulē panākumu atslēga vairs nav tehnoloģiju ātrums vai projektu efektivitāte – tā ir spēja patiesi ieklausīties savos klientos. Ne tikai dzirdēt viņu atsauksmes vai sūdzības, bet izprast, kādas ir viņu vajadzības, motivācija, kā arī problēmas, ko viņi paši vēl nespēj pilnvērtīgi noformulēt. Tikai tad uzņēmums var radīt produktus, kas sniedz reālu vērtību, un tikai tā iespējama ilgtspējīga izaugsme, norāda Zigmārs Rozentāls, Emergn produktu vadības konsultants, biznesa inovāciju un produktu attīstības eksperts un treneris.

Mūsdienās digitālās kompetences ir nepieciešamas ne tikai IT speciālistiem, bet ikvienam, kurš vēlas būt konkurētspējīgs darba tirgū. 2023. gada dati liecina par to, ka tikai 45,34% Latvijas iedzīvotāju vērtē savas digitālās prasmes kā labas vai vidēji labas. Lai veicinātu digitālo prasmju attīstību, nepieciešams nojaukt barjeras un maldīgos priekšstatus par IT jomu, piemēram, ka bez inženierzinātņu vai citas tehniskas izglītības šī nozare nav pieejama vai, ka tā ir pārāk sarežģīta. Šos stereotipus var mazināt tieši IT nozares uzņēmumi, aktīvi, komunicējot par dažādām karjeras iespējām, piedāvājot mācību iespējas un daloties ar iedvesmojošiem piemēriem.

Somiju bieži vien uzlūkojam kā labās prakses piemēru izglītībā, cenšoties kopēt un Latvijā ieviest dažādus Somijā izmantotus risinājumus.

Šodien, 2025. gada 15. oktobrī likumā noteiktā Valsts valodas diena mums ir vien piekto reizi. Saskaņā ar Valsts prezidenta Dr. h. c. Egila Levita iniciatīvu likuma «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām» 2. pantu 2021. gada 16. jūnijā Saeima papildināja ar vārdiem «15. oktobri – Valsts valodas dienu». Datums izvēlēts, jo 1998. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Satversmes 4. pantā nostiprināts: «Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.» Būtiski, ka šajā dienā svinam ne tikai latviešu valodu kā mūsu senču valodu un ne tikai to kā latviešu tautas dvēseli, bet tieši valsts valodas statusu latviešu valodai kā konstitucionāli vienu no augstākajām Latvijas Republikas tiesiski noteiktajām vērtībām. Vērtība, kas vēl gaida īstenošanu.

“Es zinu, kur vērsties pēc palīdzības un kā rīkoties krīzes situācijā.” “Manā apkārtnē ir cilvēki, kas palīdzētu krīzes situācijā.”

Mākslīgais intelekts (MI) šobrīd ir viens no biežāk pieminētajiem vārdu savienojumiem gan biznesa vidē, gan sabiedriskajā telpā. Solījumi par jauniem risinājumiem un produktivitātes lēcieniem mijas ar brīdinājumiem par darba vietu zaudēšanu un cilvēka lomas samazināšanos darba procesos. Vairāki starptautiski EY pētījumi rāda, ka līdzās entuziasmam pieaug arī nogurums, skepses pazīmes un šaubas par vadītāju spējām virzīt pārmaiņas.

9.–11. oktobrī risinājās Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām jeb Venēcijas komisijas 144. plenārsesija. Komisijā izskatāmie jautājumi atspoguļo dažādu valstu centienus pilnveidot normatīvos aktus, stiprināt tiesiskumu un nodrošināt sabiedrības uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām. Lai gan Latvija ir Venēcijas komisijas locekle jau trīs gadu desmitus, tās darbības sniegtās iespējas mūsu valsts institūcijām un sabiedrībai joprojām ir maz zināmas.