Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas  pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Daudz jau runāts par to, ka pēdējo gadu laikā obligācijas kļuvušas par nozīmīgu finansējuma piesaistes instrumentu Baltijas valstīs, taču mazāk par to, ka Latvijā šī izaugsme koncentrējas ap patēriņa kreditēšanas un nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem. Tas liek uzdot jautājumus, kādas ir iespējas šajā tirgū izveidot diversificēt obligāciju portfeli?

Aizvadītā gada nogalē Satversmes tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu par zemes likumiskās lietošanas maksu un šādā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību. Satversmes tiesa secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp būvju un zemes īpašnieku interesēm. Tajā pašā laikā Saeima izskatīšanai ir saņēmusi likumprojektu “Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likums”, kura mērķis ir radīt priekšnoteikumus jaunu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldības zemes.

Tas, ka lasīt ir svarīgi, nav jāpierāda. Lasīšana palīdz paplašināt teorētiskās zināšanas un celt profesionalitāti jebkurā pozīcijā – no asistenta līdz pat uzņēmuma vadītājam. Citu vadītāju pieredze par to, kā vadīt komandas – it sevišķi lielos uzņēmumos vai tajos, kur lauvas tiesa darba notiek starptautiskā komandā, tiekoties tikai attālināti (kā tas ir arī Roche), – ir nenovērtējama. Bet ir vēl viens ne mazāk svarīgs aspekts – lasīšana ļauj paplašināt kultūras apvāršņus un izprast citu valstu vēsturi un sabiedrības uzbūvi, kas starptautiskos uzņēmumos var būt atslēga uz veiksmīgu komunikāciju ar savu komandu.

Neraugoties uz to, ka jaunajos daudzdzīvokļu projektos gāzes pieslēgums vairs netiek uzskatīts par standarta risinājumu, iedzīvotāji, interesējoties par dzīvokļa iegādi, joprojām bieži jautā par gāzes pievada iespēju virtuvē. Nesen notikusī gāzes eksplozija Bauskas ielā Rīgā šo jautājumu aktualizējusi no jauna, izgaismojot gan drošības riskus, gan nozares skaidro virzību uz drošākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem.

Auto noma daudziem sākas ar cerību par ērtu ceļojumu, bet dažkārt realitāte izrādās pavisam citāda. Klienti dalās atsauksmēs par “pēkšņām” maksām, kas parādās tikai pie letes, par depozītiem, kas nobloķē pusi no brīvdienu budžeta, vai par situācijām, kad solītais auto tiek aizstāts ar kaut ko pavisam citu. Daži raksta, ka jutušies apmānīti jau pirmajās minūtēs, bet citi, ka vairs nekad nemēģinās nomāt auto ārzemēs. Auto nomas nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, piedāvājot vairāk iespēju nekā jebkad.

Centrālās statistikas pārvaldes dati jau šobrīd liecina, ka aizvadītais gads būvniecības nozarē iezīmēja atkopšanos pēc sarežģītā 2024. gada. Lai gan dati par 2025. gada noslēdzošo ceturksni vēl nav pieejami, pirmie deviņi mēneši ļauj izdarīt secinājumus - pirmajā ceturksnī būvniecības apjomi pieauga par 8,9%, otrajā ceturksnī – par 8,1%, bet trešajā sasniedza 9,6% pieaugumu (pret attiecīgo ceturksni 2024. gadā).

Nekustamais īpašums ir viena no finansiāli nozīmīgākajām investīcijām. Nereti ilgstoši plānota, finansiāli un arī emocionāli dārga. Privātajā sektorā – daudzu ģimeņu vienīgā mājvieta, savukārt uzņēmumiem – ne tikai pamatlīdzeklis, bet arī to veiksmīgas darbības asinsrite. Tāpēc interesants šķiet fakts, ka Latvijā apdrošināti tiek vien ap 50 % nekustamo īpašumu, tai pat laikā Igaunijā aptuveni 80 %, bet Lietuvā 60 – 70 %.

2026. gadā uzņēmējdarbības vidi Latvijā noteiks nevis viena strukturāla reforma, bet vairāku regulējuma iniciatīvu kopums dažādās nozarēs. Šīs iniciatīvas, kas bieži tiek pamatotas ar sabiedrības interesēm, kopumā sašaurina uzņēmēju rīcības brīvību un palielina izmaksas, lai izpildītu jaunās politiķu prasības.

Latvijas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas veicināšana ir aktuāla tēma, un publiskajā diskusijā nereti tiek uzsvērti izaicinājumi. Taču tikpat svarīgi ir izcelt arī veiksmes stāstus, kas iedvesmo un parāda mūsu potenciālu. Viens no šādiem piemēriem ir Latvijas IKT nozare – dinamiska, inovatīva un starptautiski konkurētspējīga. Tā nepārtraukti apliecina vietējo uzņēmumu spēju radīt modernus risinājumus, kas veido pievienoto vērtību un stiprina Latvijas pozīcijas globālajā tirgū.