Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Pasaules attīstītajās valstīs, tostarp Latvijā, ekonomiskā izaugsme arvien ciešāk korelē ar cilvēkkapitāla kvalitāti un spēju ātri adaptēties ekonomikas un tehnoloģiju transformācijai.

Novembris Latvijā nav tumšs un pelēks, tas iekrāsojas sarkanbaltsarkans, un šogad tas bija ne tikai patriotisma mēnesis, bet arī laiks, kad publiskā telpa kļuva ārkārtīgi nokaitēta. Vērtību konflikti sabiedrībā bija īpaši asi, medijos un politikā arvien biežāk izskanēja runas par iespējamu parlamentāro krīzi un kopējais diskurss kļuva skaļš, ass un emocionāli pārkarsēts. Tam visam pa vidu izskanēja aicinājumi uz teju vai neiespējamo - cieņpilni sarunāties un būt dialogā.

Pēc valsts budžeta pieņemšanas izcēlies kritikas vilnis par augsto cenu transporta vinjetēm. Tas kopā ar nesen lielās dzemdību grūtībās Saeimā pieņemto Transporta enerģijas likumu un pāris citiem likumiem no tā sauktās “klimata paketes” liecina gan par klimata ministrijas politiķu un šarmanto ierēdņu  inovatīvo manevrēt- un veiktspēju, gan par neatslābstošo pretrunīgo interešu sadursmi visos tematos, kas saistīti ar emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu. Klimata glābšana kā mērķis un pamatojums tiek minēti aizvien kautrīgāk un retāk un kā ikviens normāls temats pārtop par mantru sektantu maizei, tomēr emisiju samazināšanas uzdevumus vismaz pagaidām Eiropas Savienība nav atcēlusi un grūti saskatīt zīmes, ka tie - mazliet pabīdīti - tiktu atcelti.

Pēdējo gadu laikā nekustamo īpašumu tirgu Latvijā būtiski ietekmēja vairāki satricinājumi – Covid-19 pandēmija, tai sekojošā ekonomiskā nenoteiktība, Krievijas sāktais pilna mēroga karš Ukrainā, augstā inflācija un straujais EURIBOR likmju kāpums. Lai gan šie faktori pircējus darīja piesardzīgākus, savukārt kredītmaksājumus – augstākus, šobrīd, jāatzīst, situācija visbeidzot uzlabojas.

Šoruden noslēdzās viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem posmiem manā kā uzņēmēja karjerā — pēc pamatīgas tirgus izpētes un sagatavošanās manis dibinātais Latvijas uzņēmums Storent Holding iegādājās 70 % kapitāldaļu ASV tehnikas nomas uzņēmumā Connect Rentals.

Diskusijās par Latvijas enerģētikas politiku un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu biometāns ieņem arvien nozīmīgāku vietu, pārejot no nišas risinājuma uz stratēģiski nozīmīgu resursu. Tā attīstība sniedz reālu un ekonomiski pamatotu risinājumu divu valstiski svarīgu mērķu sasniegšanai – enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un transporta sektora dekarbonizācijai.

Teju pie durvīm klauvē 2026. gads, kad no 1. janvāra vismaz 10 Latvijas pilsētās būs jāatgriežas komercbankām. Taču, lai labs nodoms nepiedzīvotu neveiksmi, svarīgi izprast, kas un no kā ir atkarīgs.

Lai gan liela daļa no mums apzinās, ka dzīvnieki ir dzīvas būtnes, šobrīd Civillikums dzīvnieku traktē kā “lietu”, atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, kur jau vairāk nekā divas desmitgades dzīvnieki juridiski atzīti kā jūtīgas būtnes ar īpašu statusu. Dažādas dzīves situācijas un mūsdienu atziņas liecina, ka cilvēki pārskata savu attieksmi pret dzīvnieku kā pret vienkāršu lietu, pamanot ētisko un filozofisko aspektu, ko kādreiz tik ļoti neuzsvēra. Mūsdienās cilvēkiem tas ir svarīgi, tāpēc arī likumam ir jāiet laikam līdzi. Kā daudzi likumi, arī Civillikums nav ideāls, un tas nav arī “svētā govs”, ko nevarētu mainīt. Likumiem ir jākalpo cilvēkiem, nevis otrādi, tāpēc juristu uzdevums ir diskutēt par juridiskās infrastruktūras uzlabojumiem.

Valstī ik pa laikam tiek celta minimālā alga, un šādu lēmumu pieņem izpildvara – Ministru kabinets. No pirmā acu uzmetiena tā ir sociāli taisnīga un atbalstāma iniciatīva, kas paredzēta iedzīvotāju labklājības uzlabošanai. Tomēr aiz šī ekonomiskā instrumenta slēpjas arī būtiska juridiska dimensija, par kuru sabiedrība reti aizdomājas – minimālās algas celšana automātiski ietekmē vairākus krimināltiesību un administratīvās atbildības kritērijus.

Šobrīd Saeimas deputāti turpina skatīt Izglītības likuma grozījumus, kas attiecas uz tālmācību. Šonedēļ komisijas sēdē tika diskutēts arī par tālmācības definīciju. Šajā kontekstā ir svarīgi atcerēties, ka tālmācību nevar interpretēt kā pilnībā patstāvīgu izglītojamā mācīšanos, izslēdzot pedagoga līdzdalību mācību procesa īstenošanā un uzraudzībā.