Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Dzīvoju no 90-tajiem Tēriņu ielas sākumā un 2019. gadā man bija insults, kā rezultātā varu paiet, bet ne tālu, braukt ar auto varu, bet man ir jārūpējas par piebraukšanu turpat pie durvīm, lai nav daudz jāiet. Sabiedriskais transports, ko varu lietot ir tikai taksometrs, kas manai pensijai ir par dārgu. Nopietnas papildus slimības dēļ, man ir jātiek lielās medicīnas iestādēs, kurās ir pieejami atbilstoši izmeklējumi un ārsti.

Par apstrādes rūpniecību 2026. gada aprīlī.

Eiropa jau ir novērtējusi Latvijas zinātņietilpīgo jeb deeptech uzņēmumu potenciālu, piemēram, Eiropas Inovāciju padomes pirmsakcelerācijas konkursā divi mūsu uzņēmumi “PrintyMed” un “P-Agro Minerals”, kas ir EIT programmu dalībnieki, kopā ieguvuši 1 miljonu eiro finansējumu, un vēl septiņas Latvijas komandas saņēmušas “Seal of Excellence” atzinību. as nozīmē, ka to projekti pārsniedza Eiropas kvalitātes slieksni, bet finansējumu nesaņēma ierobežota konkursa budžeta dēļ.

Ar Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, 1. jūniju, Latvijā tradicionāli sākas skolēnu vasaras brīvlaiks. Bērniem tas nozīmē vairāk brīvības, vecākiem lielāku atbildību. Vienlaikus vasara ir arī laiks, kad pieaug bērnu traumatisma riski - noslīkšana, ceļu satiksmes negadījumi, velosipēdu un skrejriteņu traumas, kā arī kritieni rotaļu laukumos, uz batutiem un citās atpūtas vietās. Lielākā daļa šo negadījumu nav nejaušība - tie ir novēršami. Tāpēc bērnu drošība nav tikai ģimenes jautājums, bet visas sabiedrības kopīga atbildība.

Vasarā apritēs divi gadi kopš postošās vētras, kas kļuva par skarbu realitātes pārbaudi Jūrmalas pilsētas infrastruktūrai, pārvaldībai un sabiedrisko pakalpojumu noturībai, un izgaismoja arī to, cik gatavi esam situācijām, kuras nevar pilnībā paredzēt. Vētra arī mudināja pārvērtēt pieeju - no reaģēšanas uz sistemātisku noturības veidošanu pilsētas ūdenssaimniecībā.

Latvijas jaunuzņēmumu vide pēdējos 15 gados ir kļuvusi nobriedušāka. Ir vairāk programmu, dibinātāju un cilvēku, kuri uzņēmējdarbību uztver kā reālu karjeras ceļu. Nākamais jautājums ir kvalitāte, jo Latvijai nepieciešami uzņēmumi, kas rada augstu pievienoto vērtību un balstās zināšanās, nevis tikai jaunā idejā. Lielākās iespējas bieži atrodamas nozarēs, kuras publiski neizskatās pievilcīgas. Tās ir tehniskas, šauras un grūti izskaidrojamas vienā teikumā, tomēr tieši tur ir problēmas, kuru risināšanai vajadzīga pieredze, tehnoloģiska kompetence un pacietīgs darbs.

Kad nozares pārstāvji tiek aicināti uz “diskusijām” par reformu, kuras pamatlēmumi jau faktiski ir pieņemti, tas vairs nav dialogs. Tā ir procesa imitācija, izsakoties diplomātiski. Tieši šādu pieredzi nebanku finanšu pakalpojumu nozare piedzīvoja diskusijās par uzraudzības nodošanu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Latvijas Bankai (LB) – reformu, kuras virzīšanā argumenti un ietekmes izvērtējums arvien biežāk atkāpās politiskas apņēmības priekšā.

Šobrīd apmēram 30-35% no pasaules iedzīvotajiem ir tuvredzība (miopija). Tiek prognozēts, ka uz 2050. gadu šis skaitlis sasniegs apmēram 50%. Mūsdienās apmēram 35-36% bērnu un pusaudžu ir miopija; uz 1990. gadu šis īpatsvars sastādīja ap 24%. Atsevišķas Austrumāzijas pilsētās tuvredzība ir sastopama līdz pat 80-90% vidusskolas absolventu un universitāšu vecuma jauniešu.

Ekonomisko un tehnoloģisko procesu un to mijiedarbības vērošana reti kad sagādā tādu intelektuālu un pat estētisku baudu kā pašlaik. Šeit runāju par harmonisko attīstību enerģijas ražošanas un patēriņa virzībā pretī jaunai, par līdzšinējo daudz saprātīgākai kārtībai. Diemžēl nevar teikt, ka pasaulē kopumā valdītu miers un harmonija. Disharmonijas elementu pasaulē lielā mērā ir radījuši sen pieņemti lēmumi par transporta un enerģētikas stratēģisko attīstību. Pasaules transportu darbina galvenokārt dzinēji, kuriem nepieciešamās degvielas ieguve un tās sadedzināšana rada piesārņojumu naftas ieguves, pārstrāde

Nesen publicētā informācija liecina, ka patvertņu nodrošinājums Rīgā būtiski sliktāks nekā iepriekš ziņotais – ja iepriekš tika minēts, ka patvēruma iespējas galvaspilsētas patvertnēs esot nedaudz vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju, tad šobrīd tiek uzsvērts, ka reālās iespējas ir daudz mazākas.