Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Latvijā ap vēlēšanu laiku bieži parādās jautājums: kāpēc Igaunijā var nobalsot internetā, bet Latvijā nē. Ļoti bieži dzirdam skarbu un kategorisku “nē”, kam gan padziļināta izvērtējuma un pamatojuma. Viens arguments ir, ka to aizliedz Satversme, otrs spēcīgāks,  ka tas nav gana droši. Abas atbildes nav līdz galam korektas. Elektroniskā balsošana Latvijā ir iespējama gan juridiski, gan tehniski. Bet tā nav iespējama tagad, un iemesls ir cits.

Tiesas uzdevums ir piemērot un interpretēt likumu, taču kurā brīdī interpretācija kļūst par jauna regulējuma radīšanu? Šo jautājumu aktualizē Senāta Civillietu departamenta 2026. gada 11. marta spriedums lietā Nr. SKC-154/2026. Lai gan lieta ir par konkrētu strīdu, kam maz sakara ar mantošanu, tajā skartais jautājums ir daudz plašāks – cik tālu tiesa drīkst iet, interpretējot tiesību normas, un vai kasācijas instance drīkst veidot argumentāciju, kas nonāk pretrunā ar šajā pašā lietā jau konstatētiem faktiem?

Zemākā vēlētāju aktivitāte kopš neatkarības atjaunošanas. Šis apzīmējums neizdzēšami paliks vēsturē 15. Saeimas vēlēšanu kontekstā. Vismaz līdz nākamajām vēlēšanām, kad varētu tikt uzstādīts nākamais antirekords.

Pērn vidējā darba alga Latvijā pirms nodokļu nomaksas sasniedza 1815 eiro, bet kaimiņvalstīs tā jau ir pārsniegusi 2000 eiro slieksni. Vienlaikus dati liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Baltijas valstīs nesamazinās. Kas veicina šo tendenci, un ko tā nozīmē reģiona ekonomikai?

No Latgales 15. Saeimas deputātu krēslos pārsvarā redzēsim jaunas, proti, vismaz iepriekšējā sasaukumā neredzētas sejas. Pašiem latgaliešiem tie gan pārsvarā ir jau zināmi aktīvisti – auto jomas eksperts, alus brūveris, arī Krievijas pensionāru aizstāve.

Kultūras sākotnējā definīcija ir elementāra un apzīmē pavisam konkrētu darbu cilvēka eksistences uzturēšanai: lauka apsaimniekošanu. Kopš 18. gadsimta kultūras jēdziens ir piedzīvojis plašu sazarošanos, līdz kļuvis grūti pārredzams. Kultūra tostarp ir arī politisks instruments mūsdienās, zaudējot savu sākotnējo dabu un nevainību līdz pat absurdajai situācijai, kad tā tiek likta lietā kā ierocis. Katrā gadījumā kultūras, tai skaitā mākslas, dziļākā nozīme tālu pārsniedz tā saukto radošo industriju ekonomisko pienesumu valsts kasēm vai arī virspusējo politiski stratēģisko funkciju demonstrēt piederību noteiktai nācijai.

Tuvojoties vēlēšanām, aizvien biežāk dzirdam politiķus runājam sabiedrības vārdā, vienlaikus solot atjaunot taisnīgumu, kritizējot varas neizdarību un atsvešinātību no sabiedrības. Gan publiskajā, gan akadēmiskajā telpā, šādu pretnostatīšanu starp tautu un eliti, skaidro jēdziens populisms. Publiskajā atelpā arvien biežāk sastopamies ar šo ideju, tomēr tai bieži tiek pievienotas pretrunīgas un neprecīzas nozīmes. Tādējādi populisms var kļūt par politisku instrumentu.

Saskaņā ar kādu nozares speciālistu prognozi, globālais būvniecības dronu tirgus apjoms līdz 2034.gadam var sasniegt 20,4 miljardus ASV dolāru, vidēji pieaugot par 14,2% gadā. Drone-as-a-Service Eiropas segmentā būvniecība 2024.gadā veidoja aptuveni 31% tirgus. Droni un lāzerskenēšana būvniecībā vairs nav eksperiments, šobrīd tā ir strauji augoša industrija. Tomēr līdz ar datu apjoma pieaugumu aizvien izteiktāka kļūst cita problēma: dati joprojām ir fragmentēti, grūti izmantojami un vāji savstarpēji saistīti.

Jau rīt, 3. oktobrī, Latvijā notiks 15. Saeimas vēlēšanas. Tiesības balsot tajās pirmo reizi būs arī daudziem jauniešiem, tomēr iepriekšējā pieredze liecina, ka tieši jaunieši velēšanās piedalās visretāk. Lai gan Centrālajai vēlēšanu komisijai nav precīzu datu par jauniešu aktivitāti iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, pētījumi un pašvaldību vēlēšanu dati liecina, ka cilvēki līdz 30 gadu vecumam balso ievērojami retāk nekā vecākās paaudzes.

4. maija Deklarācijas kluba aicinājums