Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Martā Latvijā norisinās Digitālā nedēļa, kas tiek organizēta plašākas Eiropas mēroga iniciatīvas “ALL Digital Weeks 2026” ietvaros. Tas ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz sasniegto digitālajā attīstībā. Mūsdienās, runājot par digitālo transformāciju, mākslīgo intelektu (MI) un datu ekonomiku, nereti šķiet, ka tā bijis vienmēr, tomēr patiesībā laika posms, kurā Latvija ir kļuvusi par digitāli attīstītu valsti, ir salīdzinoši īss. Esam piedzīvojuši ceļu no datoriem, kas aizņēma veselas telpas, līdz risinājumiem, kas sekundes laikā apstrādā miljonus datu vienību. Un daudzi no mums ļoti labi atceras, kā Latvijā veidojās tehnoloģiju kultūra – no pirmajiem programmētājiem līdz IT uzņēmumiem, kas ir spējīgi konkurēt pasaules līmenī, no dokumentu ķīpām līdz valsts pakalpojumu digitalizācijai.

Martā, atzīmējot Starptautisko sieviešu dienu, publiskajā telpā daudz runājam par sieviešu sasniegumiem, iedvesmojošiem līderības stāstiem un vienlīdzīgām iespējām. Latvija starptautiskajos rādītājos bieži izskatās labi, jo sievietēm ir augsts izglītības līmenis un līdzdalība darba tirgū, kā arī formāli vienlīdzīgas tiesības. Taču vienlaikus sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas augstākajā vadībā un rodas paradokss, kāpēc valstī ar augstiem līdztiesības rādītājiem sievietes tik reti nonāk augstākajos amatos? Atbilde nav meklējama sieviešu kompetencē vai ambīciju trūkumā. Pētījumi liecina, ka šķēršļi veidojas vairākos līmeņos - sabiedrībā, organizācijās un individuālajā pieredzē, un tie savstarpēji pastiprina viens otru.

Latvijas 1.tipa diabēta pacientiem nav pieejamas divas ļoti nozīmīgas ārstēšanas tehnoloģijas - glikozes sensori un insulīna sūkņi, kas tiek apmaksātas no valsts budžeta visās citās Eiropas Savienības valstīs, tai skaitā - Lietuvā un Igaunijā. Starptautiska pētījuma dati liecina, ka Latvijas 1.tipa cukura diabēta pacienti zaudē 31 bez invalidizējošām komplikācijām nodzīvotu dzīves gadu, kad pacients varētu sniegt aktīvu pienesumu Latvijas sabiedrībai. 1.tipa diabēta pacientu skaits, kuri pašlaik nesaņem valsts apmaksātas tehnoloģijas ir 5878 cilvēki, no tiem 3089 cilvēki ir darbpējas vecumā. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc 19.martā plkst.8.30 pie Saeimas notiks pikets par glikozes sensoru un insulīna sūkņu kompensēšanu no valsts budžeta. Mērķis ir dot iespēju diabēta pacientiem dzīvot un strādāt ilgāk.

Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu. Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.

Pašvaldību uzņēmumi sniedz pakalpojumus, kuriem nepieciešamas milzīgas investīcijas — ūdensapgāde, enerģētika, transports, namu pārvaldīšana. ES fondu ēra nav mūžīga, un aizvien stingrākas ilgtspējas prasības padara infrastruktūras uzturēšanu dārgāku. Tieši tāpēc pašvaldībām jādomā plašāk par finansēšanas ekosistēmu: banku kredīti un ES fondi ir svarīgi, bet kapitāla tirgi var nodrošināt ilgtermiņa investīcijas bez tieša spiediena uz pašvaldības budžetu vai nepieciešamības sniegt papildu galvojumus.

Noteikti kādreiz esat bijuši liecinieki procesam vai projektam, kur tiek iesaistīti bērni un jaunieši. Un noteikti esat atskārtuši, ka šī iesaiste visbiežāk ir tikai dekoratīva vai pat manipulatīva – kāds kaut ko jauku sazīmē, jaunieši komentē procesus, kuros tiem nav ne mazāko izredžu ko izmainīt, vai līdzdalība tiek sajaukta ar izklaidi. Rezultātā reāla ietekme mākslas darbā, pilsētvidē vai saturā nav nekāda.

Latvijas veselības aprūpei šobrīd ir divi paralēli izaicinājumi: mediķu trūkums un ārstu paaudžu nomaiņa, kas jau tuvojas kritiskam slieksnim. Lai nodrošinātu, ka pacienti saņem kvalitatīvu palīdzību gan šodien, gan pēc 5-10 gadiem, ir nepieciešama ne tikai slimnīcu kapacitāte, bet arī spēcīgs, moderns ambulatorais sektors, kurā jaunie ārsti var praktizēties, strādāt un palikt Latvijā. Tieši tāpēc privāto ārstniecības iestāžu loma rezidentu sagatavošanā ir nozīmīga iespēja un arī viens no veselības aprūpes sistēmas ilgtspējas pamatiem.

Ar vietējo tirgu vien labklājību neuzcelsim, – eksports ir obligāts ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums. Taču pašlaik Latvija nebūt “nenosmeļ visu krējumu”. Lai konkurētu enerģiskāk, mums jānoņem rokas bremze lielajiem Latvijas uzņēmumiem un stratēģiski jāfokusējas uz eksportu, kura preču un pakalpojumu kopējais apjoms ir pielīdzināms aptuveni divām trešdaļām no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtības.

Pēdējos gados komunikācija centās būt viegla, dzīvīga un maksimāli patiesa. Dažkārt pat vieglprātīga. Zīmoli attālinājās no formāla toņa, mācījās runāt vienkāršāk, demonstrēt ievainojamību un izmantot pašironiju. Tas bija likumsakarīgi: auditorija bija nogurusi no klasiskās korporatīvās retorikas un gaidīja īstu sarunu.

Valsts kontroles dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā policistu skaits samazinājies par vairāk nekā 1 000 un aptuveni ceturtā daļa amata vietu ir vakantas. Tas ir pamats, lai runātu par sistēmisku kapacitātes krīzi Valsts policijā, taču svarīgi uzsvērt, ka tā nav reducējama tikai uz policistu skaita samazinājumu. Dati liecina par ilgstošu cilvēkresursu nepietiekamību, taču praksē redzams, ka krīze izpaužas plašāk - kā strukturāla problēma, kas ietver arī vadības lēmumus, resursu pārdali, kompetenču trūkumu un procesu neefektivitāti.