Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Līdz 15. Saeimas vēlēšanām palicis nedaudz vairāk par mēnesi. Augusta SKDS aptaujas pārrēķins mandātos rāda ļoti fragmentētu parlamentu: “Apvienotajam sarakstam” (AS) ap 29 vietām, “Suverēnajai varai” ap 21, “Progresīvajiem” (PRO) ap 18, “Latvijai pirmajā vietā” (LPV) ap 15, “Jaunajai vienotībai” (JV) ap deviņām un Nacionālajai apvienībai (NA) ap astoņām vietām. ZZS šādā scenārijā paliktu ārpus Saeimas. Tā ir projekcija, nevis prognoze, taču uzņēmējiem svarīgākais jautājums nav, kurš uzvarēs. Svarīgāk ir, vai ekonomikas izaugsme un konkurētspēja nākamajā četrgadē beidzot kļūs par principu, pēc kura tiek vērtēti politikas lēmumi, nevis tikai par nodaļu valdības deklarācijā.

Ministru kabinets ir lēmis neakceptēt K2 Ventum vēja parka projektu, ļaujot tam attīstību turpināt ierastajā ceļā, caur pašvaldību. Gan valdības diskusijā, gan medijos plaši izskanējuši iespējamās tiesvedības riski. Tie balstīti uz K2 Ventum vēja parka attīstītāju vēstuli, kurā Latvijas valstij un ministriem personīgi draudēts ar dārgu tiesvedību. Ielūkojoties dziļāk, ir acīmredzams, ka šiem draudiem nav nopietna juridiska pamata, to vienīgais mērķis ir ietekmēt valdības rīcības brīvību.

Ar vienu puķu dobi, kuras izmaksas izpildu dokumentācijā, kādā no Katastrofu pārvaldības centra realizētajiem objektiem, iespējams, uzrādītas EUR 3500 vērtībā, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava radījis neviltotu ažiotāžu ap minēto centru būvniecības norisi.

Somijas skolas jau vairāk nekā desmit gadus plaši izmanto dažādus digitālos risinājumus un uzkrātā pieredze un pētījumi ļauj vērtēt, vai un ko no tā iegūst skolēni. Somijas Nacionālās izglītības aģentūras pētījumā “Digitalizācijas ietekme uz mācīšanos, prasmēm un labbūtību” secināts, ka digitālās tehnoloģijas pašas par sevi neuzlabo mācīšanos – izšķiroša nozīme ir tam, kā, kad un kādam mērķim tehnoloģijas tiek izmantotas. Arī Latvijā katram lielākam digitālam ieguldījumam jānosaka konkrēts mācību mērķis un veids, kā pēc ieviešanas pārbaudīs skolēnu rezultātu – mūsdienīgu skolu un mācību kvalitāti raksturo pamatota drukāto un digitālo līdzekļu izvēle, nevis ierīču skaits.

Paroles digitālajā pasaulē dzīvo jau vairāk nekā sešdesmit gadus. Šajā laikā tehnoloģijas ir attīstījušās neticamā ātrumā, ikdienā izmantojam biometriskos risinājumus, daudzfaktoru autentifikāciju un digitālās identitātes tehnoloģijas. Arī lietotāju paradumi un, jāatzīst, krāpnieku prasmes un stratēģijas ir attīstījušās tikpat ātri. Neskatoties uz šo progresu un iespējām, būtiska daļa pakalpojumu digitālā vidē joprojām balstās uz vienkāršu lietotājvārda un paroles kombināciju.

Par pensiju mēs joprojām pārāk bieži domājam kā par kaut ko tādu, ko nākotnē mums maksās valsts. Taču Latvijas pensiju sistēma jau šobrīd darbojas citādi. Daļa no mūsu sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgos, un nākotnes pensiju veido ne tikai tas, cik esam iemaksājuši, bet arī tas, cik mūsu nauda ir nopelnījusi.

Pirmo reizi 37 gados, kopš dzīvojam savā mājsaimniecībā, nebija elektrības 32 stundas. Ilgākais pārtraukums ir bijis 8 stundas. Varējām novērtēt, cik ļoti esam atkarīgi no elektroenerģijas. Pamatā visa sadzīve balstīta uz elektrību. Gan elektriskā plīts, gan karstā ūdens boilers, gan pirts un visa sadzīves tehnika. Arī uzstādītiem saules paneļiem dīkstāve. Drīz vien pazuda ūdens padeve, sakari, internets, mobilais tīkls. Sadzīvi atviegloja tas, ka saimniecības ēkā ir malkas plīts un dārzā aka. Lielas problēmas nebija. Vienīgi saldētavas saturam pārtraukums bija par ilgu, daļa nonāca atkritumos.

Kamēr visi apsprieda cenas degvielas uzpildes stacijās, pie apvāršņa parādījās kārtējais „melnais gulbis“.  Precīzāk sakot, atgriezās vecais 2008. gada gulbis, tikai daudz spēcīgāks, 18 gadu laikā uzbarots ar treknām monetārās stimulēšanas programmām. Atlidoja viņš pēc kārtējā upura, kura laikā pēc iedibinātās tradīcijas lielākajai daļai iedzīvotāju nāksies vēl ciešāk savilkt jostas, samierināties ar sociālo programmu samazināšanu un, visai iespējams, atdot savu veselību un dzīvību.

Jaunākās paaudzes aizņemas biežāk, tajā pašā laikā Latvija joprojām ir viena no valstīm ar zemāko mājsaimniecību kredītsaistību līmeni Eiropā. Pēdējo 20 gadu laikā būtiski mainījusies gan kreditēšanas vide, gan iedzīvotāju paradumi. Lai gan finanšu risinājumi kļuvuši pieejamāki un elastīgāki, sabiedrības attieksmi pret aizņemšanos joprojām veido arī iepriekšējo finanšu krīžu pieredze.

Jau pēc dažām dienām būs 1. septembris, kad skolas gaitas sāks arī daudzi pirmklasnieki. Šobrīd ģimenes steidz gatavoties skolai, domājot par to, kas vēl jāpaveic, lai mazais skolēns būtu gatavs uzsākt jauno dzīves posmu, tomēr svarīgi atcerēties, ka tās ir svarīgas pārmaiņas ne tikai bērniem, bet arī vecākiem. Ar jaunām situācijām saskaras arī vecāki, tāpēc ir vairākas lietas, ko der ņemt vērā, lai sagatavotos bērna 1. klasei.