Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Finanšu krāpšana ir kļuvusi par plaša mēroga noziedzīgu industriju, no kuras pilnībā pasargāts nevar justies neviens – ne jauns, ne vecs, ne turīgs, ne trūcīgs cilvēks. Cīņa ar krāpniecību būs ilgstoša, jo krāpnieki nepārtraukti pielāgo un pilnveido savas metodes.

Baltijas darba tirgus šobrīd atrodas interesantā pretrunā – uzņēmumi runā par talantu trūkumu, bet darbinieki par jēgas un iedvesmas trūkumu. Algas pieaug, bonusi kļūst dāsnāki, biroji kļūst modernāki. Taču iesaistes līmenis daudzviet nemainās. Tas nozīmē tikai vienu – motivāciju nevar nopirkt. To var apzināti veidot. Starptautiskie pētījumi to skaidri apstiprina. Gallup dati rāda, ka Eiropā tikai aptuveni piektā daļa darbinieku jūtas patiesi iesaistīti savā darbā. Tajā pašā laikā uzņēmumi ar augstu iesaistes līmeni uzrāda būtiski labākus finanšu rezultātus, zemāku darbinieku mainību un augstāku produktivitāti. Motivācija nav mīksts faktors, tas ir konkurētspējas jautājums. Labā ziņa ir tā, ka iesaisti var radīt. Baltijā jau ir uzņēmumi, kas to veiksmīgi dara.

Pēdējos gados pasaulē arvien skaidrāk iezīmējas jauna tendence digitālo pakalpojumu patēriņā – lietotāji vēlas lielāku elastību un iespēju pašiem kontrolēt savus abonementus. Tas veido jaunu klienta profilu – tā saukto “streaming hopper” jeb straumēšanas nomadu. Šis satura lietotājs brīvi pārvietojas starp dažādām straumēšanas platformām, izvēloties tās atbilstoši aktuālajam saturam un savām interesēm.

Stāsts par “aizmirstu” plānojumu, paviršiem konkursiem un dārgu IVN, kas apstiprinās to, kas jau zināms. Stāsts par procesu birokratizēšanu, lai izvairītos no atbildības.

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa. Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Martā Latvijā norisinājās Digitālā nedēļa, kuras ietvaros tika plaši diskutēts par digitalizācijas iespējām dažādās nozarēs. Uzņēmumu digitālā pārveide ir arī viens no Eiropas Digitālās desmitgades virzieniem, tomēr, domājot par digitalizāciju, nereti vairāk fokusējamies uz valsts pakalpojumiem, finanšu pakalpojumiem, IT jomu, taču digitalizācija var sniegt būtiskus ieguvumus arī tādās nozarēs kā būvniecība un arhitektūra. Viena no mūsdienīgākajām pieejām šajā jomā ir būvju informācijas modelēšana jeb BIM (Building Information Modeling). Tā ir vienota, digitalizēta pieeja, kas nozīmē – visa informācija par būvi tiek pārvaldīta visā tās tapšanas un dzīves ciklā - no pirmās skices līdz pat brīdim, kad būve tiek nojaukta.

Latvijas graudkopība pēdējos gados ir sasniegusi augstu ražas potenciālu. Nākotnes jautājums nav tik daudz par to, kā šo potenciālu palielināt, bet gan, kā to noturēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi. Šajā kontekstā būtiska loma ir sertificēta sēklas materiāla izmantošanai, taču šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm. Kamēr Igaunijā sertificēta sēklas materiāla izmantošanas īpatsvars sasniedz aptuveni 30% līdz 35%, bet Lietuvā - aptuveni 20%, Latvijā tie joprojām ir vien 10% līdz 13% no kopējā tirgus. Tas nozīmē, ka lielākā daļa lauku Latvijā tiek apsēti ar pašu pavairotu sēklas materiālu, lai gan klimata un tirgus riski pēdējos gados būtiski pieaug.

Tuvredzīga veselības politika, kas balstīta tikai uz īstermiņa cenrāžu kritērijiem, ilgtermiņā izmaksā dārgi – gan cilvēciski, gan ekonomiski. Slimi, nedroši un vīlušies pacienti nav sabiedrības resurss. Viņi ir signāls, ka sistēma nestrādā un ka zaudētājos ir arī ekonomika, kas uztur valsti.

Statistika liecina, ka sieviešu īpatsvars IT nozarē ir būtiski uzlabojies, no aptuveni 20% 2015. gadā līdz aptuveni 25% līdz 30% pērn, taču vienlaikus iesaistes veicināšana šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš. Ir nepieciešams sekmēt sieviešu īpatsvaru jaunuzņēmumu vidē un tehnoloģiju uzņēmumu vadībā. Tieši mākslīgā intelekta attīstība ģeometriskā progresijā pastiprina nepieciešamību pēc iekļaujošas vides. Mākslīgā intelekta organizāciju valdēs ir tikai 15% sieviešu, taču šie uzņēmumi ietekmē politiskos procesus visā pasaulē.

Eiropas Savienības veselības politika pēdējos gados ir piedzīvojusi pārmaiņas. Tas, kas iepriekš tika uzskatīts par nacionālu atbildību, arvien biežāk kļūst par kopēju Eiropas politiku ar skaidri definētiem mērķiem, instrumentiem un termiņiem. Decembrī Eiropas Komisija prezentēja pirmo ES Kardiovaskulārās veselības plānu (Safe Hearts Plan), iezīmējot jaunu posmu Eiropas veselības politikā. Plāns uzsver, ka sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis Eiropā, kā arī nosprauž konkrētus mērķus, kā piemēram, priekšlaicīgas mirstības samazināšanu par 25% līdz 2035.gadam un vienota ES veselības pārbaužu protokola ieviešanu jau no 2026. gada.