Žurnāls Ir | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

ūdensmalas premjerministrs

No kreisās: veselības ministrs Normunds Staņēvičs, finanšu ministrs Kārlis Purgailis, ekonomikas ministrs Edgars Štelmahers (AS), izglītības un zinātnes ministrs Česlavs Batņa (AS), satiksmes ministrs Krišs Lipšāns, aizsardzības ministrs Raivis Melnis, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS), premjerministrs Andris Kulbergs (AS), labklājības ministre Ilze Indriksone (NA), iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA), kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), tieslietu ministrs Viesturs Vitovskis (AS), zemkopības ministrs Edgars Putra (AS), ārlietu ministrs Ģirts Jaunzems.

Šlesera ēna pār Kulberga «svaigajām sejām»

Vairākumam Andra Kulberga jaunā kabineta ministru nav politiskās pieredzes. Taču vēl lielāks risks valdības prognozējamībai ir oligarha Aināra Šlesera atbalsts

Jānis Endziņš: «Man jau nav neviena padotā, es esmu viens.»

Kā Jānis Endziņš ar MI cīnās pret birokrātiju?

Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadītājs Jānis Endziņš ar mākslīgā intelekta palīdzību cer samazināt pārvaldi un tās izmaksas. Kā tas praktiski notiek?

Saeima apstiprina jauno valdību

Ukraiņi saposta Krimas tiltu

Latvijai 108 gadi


Īsi par svarīgāko ik rītu — pieraksties jaunumu vēstulei Ir Svarīgākais!

Ivars Tolmanis.

«Nē» modes kliedzieniem! Kā gastroenterologs Ivars Tolmanis maina medicīnas nākotni

Gastroenterologs Ivars Tolmanis par savu vairāk nekā 30 gadu ilgo darbību medicīnā, citu ārstu izglītošanā un zinātnē šoruden iecelts par Atzinības krusta komandieri

Haralds Bārzdiņš.

Leģenda, kas bērnus ieved mūzikas pasaulē. Haraldam Bārzdiņam 70!

Rīgas 6. vidusskolas direktors, izcilā pūtēju orķestra Auseklītis mākslinieciskais vadītājs un daudzu Dziesmusvētku virsdiriģents Haralds Bārzdiņš skaisto 70 gadu jubileju svinēs savā skolā, kurā aizvadījis mūžu

Gustavs Strenga.

Kā Livonija veidoja latviešu tautu? Vēsturnieka Gustava Strengas skaidrojums

Vēsturnieks Gustavs Strenga skaidro, kāpēc mums ir svarīga nesen latviski iznākusī igauņu pētnieku grāmata par Livonijas vēsturi

Raidieraksti

Personības

«Man patīk salikt kopā pretējus jēdzienus. Piemēram, smieklīgu ar biedējošu vai skumju ar dzīvīgu.»

Čalis, kurš zīmē karu — ukraiņu ilustrators Serhijs Maidukovs

Serhijs Maidukovs ir atzīts ukraiņu ilustrators, kas sadarbojas ar pasaules vadošajiem medijiem un veidojis 2022. gadā Latvijas Bankas izlaistās Ukrainas brīvībai veltītās sudraba kolekcijas monētas dizainu

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Foto — Edgars Lācis

Viņas radītos kviešus audzē arī Austrijā un Igaunijā. Vijas Strazdiņas 55 gadi selekcijā

Selekcionāre Vija Strazdiņa Latvijas klimatam piemērotu kviešu radīšanai veltījusi sava mūža 55 gadus un četrus mēnešus. Šopavasar aizgāja pensijā, taču joprojām dod padomus Latvijas apstākļiem pirmās piemērotās cieto kviešu šķirnes radīšanā. Un arī aiz viņas mājas loga aug kvieši jeb, kā saka Vija, bērni

Dmitro Vološins.

Kāpēc «Michelin» apbalvotais šefpavārs Dmitro Vološins Zviedrijas vietā izvēlējās Rīgu

Dmitro Vološins (27) tikai septembrī kļuva par Rīgas restorāna Māsa šefpavāru un nupat saņēmis prestižākā restorānu ceļveža Michelin kritiķu Jaunā šefpavāra balvu. Tas ir neticams ātruma rekords kāda pavāra karjerā

Kaspars Putniņš.

Kaspars Putniņš par garīgajiem meklējumiem, Dziesmusvētkiem un kultūras izdzīvošanu

Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs, diriģents Kaspars Putniņš šoruden klusi nosvinēja 60 gadu jubileju un patlaban kopā ar kori uzstājas Austrālijā

Režisors Oskars Morozs (pa labi) un specefektu mākslinieks Māris Lagzdiņš viņa studijā fon Films.

MI paver jaunas iespējas, taču uzģenerēt dvēseli nevar. Kristofers un divu pasauļu atslēga

Simtiem mēģinājumu radīt vienu kadru, strīdi par milžu biksēm un brūklenēm, kas spītīgi pārvēršas vīnogās. Režisors Oskars Morozs un specefektu mākslinieks Māris Lagzdiņš filmā Kristofers un divu pasauļu atslēga pirmo reizi Latvijā pasaku pasauli radījuši ar mākslīgā intelekta palīdzību

Cik uguņu vēl degs Latvijas pakalnos?

Novembrī, kad īpaši domājam par Latviju un tās nākotni, ir vērts sev pajautāt - cik daudzās mājās arī pēc gadu desmitiem degs gaisma, skanēs bērnu balsis un turpināsies dzīve?

Līga Āboliņa

OCTA cena nav nejaušība: kas to nosaka, un ko mainīs jaunā kārtība?

Obligātās transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās apdrošināšanas jeb OCTA polise ir svarīga daļa no satiksmes dalībnieku finansiālās aizsardzības sistēmas. Lai izprastu tās vērtību, ir svarīgi zināt, kāpēc OCTA cenas pie dažādiem apdrošinātājiem ir atšķirīgas, par ko patiesībā maksājam un kā pilnveidosies cietušo iespējas saņemt atlīdzību pēc tam, kad nākamā gada 1. jūlijā stāsies spēkā jaunais regulējums.

Juris Stengrevics

Vai uzņēmums var atļauties neieguldīt darbinieku izaugsmē?

Iedomāsimies divus uzņēmumus. Abi strādā vienā nozarē, saskaras ar līdzīgām izmaksām, darbaspēka trūkumu un arvien prasīgākiem klientiem. Viens, cenšoties ietaupīt, darbinieku mācības atliek uz labākiem laikiem. Otrs regulāri iegulda cilvēku zināšanās, ļauj apgūt jaunas tehnoloģijas un pilnveidot darba prasmes. Kurš no tiem pēc pieciem gadiem būs konkurētspējīgāks?

Ilze Zuimača

Pensija nav finišs. Kāpēc pensiju 2. līmenī nepieciešamas korekcijas?

Sasniedzot pensionēšanās vecumu, cilvēkam nevajadzētu būt spiestam pieņemt vienu tūlītēju un neatgriezenisku lēmumu par visu savas darba dzīves laikā uzkrāto pensijas 2. līmeņa kapitālu. Tāpēc Labklājības ministrijas iecere paplašināt šā uzkrājuma izmantošanas iespējas ir solis pareizajā virzienā – tā dotu cilvēkiem vairāk laika pārdomāta lēmuma pieņemšanai, lielāku elastību un iespēju izvēlēties risinājumu, kas patiesi atbilst viņu dzīves situācijai.

Atis Krūmiņš

Kur ņemsim trūkstošos digitālos talantus?

Nesen norisinājās Eiropas Digitālo talantu dienas, pievēršoties tādiem jautājumiem, kā attīstīt, piesaistīt un noturēt digitālos talantus. Mākslīgais intelekts un citas digitālās tehnoloģijas strauji maina darba tirgu, savukārt kvalificētu speciālistu trūkums ierobežo uzņēmumu attīstības un inovāciju iespējas.

Inga Šīna

Kā (ne)sarežģīt dzīvi jaunajām ģimenēm?

Latvijā arvien samazinās dzimstība - pērn piedzima par 7,4 % mazāk bērnu nekā gadu iepriekš, un, kamēr valstiskā līmenī tiek meklēti risinājumi jauno ģimeņu atbalstam, vairākās pašvaldībās vērojama gluži pretēja tendence – tiek apsvērti jauni ierobežojumi pirmsskolas izglītības pieejamībai un vecāku izvēles iespējām. No vienas puses mēs runājam par atbalstu jaunajām ģimenēm un birokrātijas mazināšanu, bet no otras puses veidojam ierobežojumus, kas neizbēgami rada papildu administratīvo slogu gan ģimenēm, gan pašvaldībām, gan pašām pirmsskolām.

Daina Kājiņa

Zvērests kā valsts sākums

Jaunās Saeimas pirmās sēdes iesākumā izskanēja priekšlikums deputātiem svinīgo solījumu nolasīt kopīgi, lai ietaupītu laiku un ātrāk ķertos pie darba. Pasaulē, kurā ātrumu bieži pielīdzinām efektivitātei, šāda doma var šķist praktiska. Tomēr solījuma došana Latvijas tautas priekšā jau ir deputāta darba sākums. Arī tam atvēlētais laiks pasaka kaut ko būtisku par mūsu attieksmi pret valsti un atbildību, kuru uzņemamies.

Lauma Paegļkalna

Ar algu vien vairs nepietiek: kā mainījušās darbinieku gaidas?

Ir jautājumi, kurus darba intervijā sagaidi gandrīz vienmēr. Par algu, darba laiku, pienākumiem. Taču pēdējos gados sarunas ar kandidātiem ir kļuvušas arvien garākas. Cilvēki vēlas saprast daudz vairāk par to, kas viņus sagaida pēc darba līguma parakstīšanas. Kādas būs apmācības? Vai būs iespēja augt? Kā izskatīsies mana ikdiena? Vai būs bonusi? Un kāda būs mana komanda?

Evija Kaminska

Nauda ir, bet jāprot to piesaistīt: ko Latvija var mācīties no Lietuvas?

Latvijā bieži runājam par finansējuma trūkumu un banku piesardzību kreditēšanā. Taču vai problēma vienmēr ir naudas nepieejamība? Iespējams, tikpat būtisks jautājums ir tas, cik plaši uzņēmēji izvērtē dažādas kapitāla piesaistes iespējas. Kamēr Latvijā bankas kredīts joprojām bieži tiek uztverts kā galvenais finansēšanas risinājums, Lietuvā nekustamo īpašumu attīstītāji arvien aktīvāk izmanto arī kolektīvās finansēšanas platformas. Turklāt tās vairs nav tikai rezerves variants gadījumiem, kad banka atsaka kredītu, bet gan daļa no uzņēmumu ilgtermiņa finansēšanas stratēģijas.

Arnolds Antanavičs

Vai uzņēmumu aizsardzība spēj turēt līdzi MI attīstībai?

Pēdējo mēnešu kiberuzbrukumi liek jautāt: vai uzņēmumi kļūst neaizsargātāki? Ne vienmēr – bieži mainījies pretinieka darba temps. Mākslīgais intelekts (MI) un automatizācija ļauj paveikt vairāk, ātrāk un ar mazākiem resursiem. Tas, kas agrāk prasīja vairāku speciālistu darbu, tagad vismaz daļēji var notikt nepārtraukti – arī naktī un brīvdienās.

Dmitrijs Ņikitins

Satura mārketings

Lielākā kapitāla tirgus konference Baltijā

Piekto gadu pēc kārtas Rīgā Baltijas un starptautiskie eksperti pulcējas "Baltic Capital Markets Conference 2026", lai diskutētu par kapitāla tirgus izaugsmes turpmāko virzienu

Baltic Capital Markets Conference
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors, Swycard projekta vadītājs Kristaps Kļaviņš.

Kā ar sviedriem aizvietot asins analīzes?

BioPhoT platformā izstrādāts projekts SwyTest

BioPhoT

Bizness un ekonomika

Ilze Steķe, SIA Konstrukciju montāžas serviss īpašniece.

«Es vienkārši daru!» Ilze Steķe pēc vīra nāves pārņem ģimenes uzņēmumu Mālpilī

Pēc vīra pēkšņās nāves Ilze Steķe pārņēma izveidoto ģimenes uzņēmumu. «Es nezināju, kur vīram stāv dokumenti un kā pasūtīt materiālus,» viņa atceras. Taču apstāties nevarēja — ražotnē gaidīja darbinieki, bet mājās četri dēli

Roberts Dzenis (no kreisās)un Alekss Štelbe, SIA Zen IS vadītāji.

IT uzņēmums, kas ne vienmēr iesaka IT risinājumus. Kā aug «Zen IS»

Informācijas tehnoloģijām jāpielāgojas biznesa vajadzībām, nevis otrādi, saka strauji augošā IT uzņēmuma Zen IS īpašnieks Roberts Dzenis

Mārtiņš Galenieks, speciāli Ir
Laila Atiķe, SIA L. Atiķes doktorāts īpašniece un vadītāja.

Kā Laila Atiķe no ģimenes ārstes prakses izveidoja milzu uzņēmumu Kurzemē

Lailas Atiķes doktorāts sākās ar ģimenes ārstes praksi Liepājā un 25 gadu laikā izaudzis par vienu no lielākajiem privātajiem ārstniecības uzņēmumiem Kurzemē. Tam ir filiāles arī Rīgā un Ādažos

Pētījumi

Papīra restauratora darbs ir sarežģīts un netīrs, stāsta Dace Dubrovska. Lai arī atalgojums ir mazs, viņa nodarbošanos nevēlas mainīt.

«Par laimi bērni lieli un kredītu nav.» Kādas ir kultūras darbinieku protesta prasības

Kultūras nozarē strādājošie protestē pret katastrofāli zemo atalgojumu un prasa trīs gados sasniegt vismaz sabiedriskā sektora vidējo līmeni

Transporta un sakaru institūta vairākuma īpašnieku izmaiņas

Sankcionēta krievu miljardiera ģimene kontrolē septīto lielāko augstskolu Latvijā

Transporta un sakaru institūta galvenā īpašniece ir Lielbritānijā un Ukrainā sankcijām pakļauta Krievijas miljardiera meita. Taču ES sankciju sarakstā šīs ģimenes nav, tāpēc nav arī šķēršļu biznesam Latvijā

Skudru pārgājiens Ogres Zilajos kalnos pagājušās nedēļas nogalē.

«Manas bruņas ir zināšanas.» Kā Skudras palīdz sievietēm sagatavoties krīzēm

Vasarā dibinātajā organizācijā Sievietes aizsardzībai Skudras jau iesaistījušās aptuveni 400 dalībnieču. Visas vieno kopējs mērķis — bailes un neziņu pārvērst zināšanās, kā pasargāt sevi un ģimeni krīzes laikā

Andris Kulbergs (AS), Ainārs Šlesers (LPV) un Raimonds Bergmanis (AS) 15. Saeimas pirmajā darba dienā 3. novembrī.

Kur ir Kulberga risinājums?

Šonedēļ sanākusi jaunā Saeima, bet vēlēšanu uzvarētājam Andrim Kulbergam joprojām nav koalīcijas risinājuma. Nav izslēgts mazākuma valdības modelis, kam atbalstu skaļi sola Šlesers

Ilustratīvs attēls. Pixabay

Algoritmu plūsmā – jaunākie medijpratības rādītāji Latvijā

Latvijā uzlabojas medijpratības rādītāji, taču gandrīz trešdaļa iedzīvotāju ziņas pārsvarā pamana nejauši — sociālajos tīklos

Vizualizācija ar Vanšu tiltu pēc remonta

Vai Vanšu tilta remonta laikā būs pagaidu tilts?

Vai Vanšu tilta remonta laikā Rīgā taps jauns pagaidu tilts? Eksperti ir skeptiski, jo neredz datos balstītu pamatojumu

Didzis Dejus vienlaikus aktīvi piedalījies imigrācijas politikas veidošanā un savā uzņēmumā piesaistījis ārvalstu investorus. Foto no Facebook.

«Tā jau nav tirdzniecība ar uzturēšanās atļaujām, tā ir reāla naudas piesaiste ar «startapiem»,» pārmetumus Didzim Dejum noraida premjerministrs Andris Kulbergs. Foto — LETA

Kamēr Kulbergs veido valdību, viņa padomniekam pārmet zelta vīzu lobēšanu

Andris Kulbergs sāk sarunas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem. Tikmēr Progresīvie pārmet premjerministra padomniekam «zelta vīzu» lobēšanu un uzturēšanās atļauju tirgošanu ārvalstniekiem

Ilustrācija — Magnific

Kā darbojās apbedītāju kartelis?

Valsts iestāžu iepirkumos apbedīšanas kompānijas sarunā cenu, lai uzvarētājs būtu iepriekš zināms, atklājusi Konkurences padome. Kā tas notika, un kas bija organizators?

Ilustratīvs attēls. ARTE

Noskaties! Polija, Ungārija, Serbija: kā atjaunot demokrātiju?

Uzvara vēlēšanās ir tikai pirmais solis. Tagad jaunajiem politiskajiem līderiem visā Eiropā jāatjauno demokrātiskās institūcijas.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai Z paaudze Eiropā zaudē ticību politikai?

No Portugāles līdz Polijai Eiropas jaunieši iziet ielās, cerot uz labāku nākotni.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE.

VIDEO: Vai Eiropa ir atstājusi novārtā bioloģisko daudzveidību?

Ģeopolitiskās krīzes, ekonomiskās grūtības un politiskā pretestība apdraud Eiropas vērienīgos vides aizsardzības mērķus.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai ES jāievieš sankcijas pret Izraēlu?

Okupācija, piespiedu pārvietošana, kara noziegumi: saskaņā ar ANO datiem radikāli izraēlieši pārkāpj starptautiskās tiesības Rietumkrastā.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Skolēnu protesti Francijā – vai izglītības sistēma piedzīvo krīzi?

Simtiem tūkstošu protestētāju visā Francijā pieprasa labāku izglītību, atklājot dziļāku neapmierinātību ar izglītības sistēmu.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kāpēc Eiropā ar vēzi slimo aizvien vairāk jaunu cilvēku?

Pētījumi liecina, ka atsevišķus vēža veidus arvien biežāk diagnosticē gados jauniem cilvēkiem.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Vai Kanāda un ES kļūst tuvākas?

Brisele ir apstiprinājusi vēlmi izskatīt iespēju piešķirt Otavai asociētās dalībvalsts statusu.

ARTE
Ilustratīvs attēls. ARTE

VIDEO: Kad hibrīdkarš kļūst par īstu karu?

Daudzi ES teritorijā veikti sabotāžas akti liecina par Krievijas iesaistīšanos. ES ir jāizlemj, kā reaģēt.

ARTE

Recenzijas

Teodors Ķirsis ekspedīcijā 1987. gadā. Publicitātes foto

Virsotnes bez patosa

Filma Ceļš nekad nebeidzas — alpīnista Teodora Ķirša portrets uz laikmeta fona

Kristīne Simsone, Ir kinokritiķe
Kautkaili. Visas pasaules jūtas.
Kritiķa vērtējums: 4 no 5

Starp mierinājumu un nemieru

Trīs jauni pašmāju indīpopa albumi

Jānis Žilde, žurnālists un mūzikas kritiķis
Pusaudžus iemieso Ilzes Vītoliņas radītās ķermeņa lelles.

Pubertātes traģēdija

Leļļu izrādē Raudot aug skropstas redzam pusaudžus ar saviem raksturiem

Rēzija Krieviņa, speciāli Ir

Par gaļu un kokiem

Romāns Veģetāriete ievelk lasītāju apziņas sakņu tīklojumā

Ir Nauda


Domuzīme

Lasi portālā

Populārākie raksti